Viņu novērtēja, no viņa mācījās, viņu sauca palīgā. Dr. med. ĒRIKS MELKS. Aizvadītā gadsimta spožākais ginekologs, daudzu ginekologu skolotājs, Rīgas pilsētas galvenais ginekologs, kolēģis ar lielo burtu. Februārī viņam apritētu 85 gadi.
Zinātnieces Maijas Dambrovas CV – sīkiem burtiem, minot tikai pašu galveno, bet uz četrām lapām – spēj kompleksos iedzīt gados krietni vecākus kolēģus. Farmācijas doktore ar augstāko izglītību ķīmijā, maģistra grādu bioloģijā un uzņēmējdarbības vadībā. Kopš 2001. gada Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja, ar zinātniskā darba pieredzi un specializētajiem kursiem Zviedrijā, Somijā, Šveicē, Dānijā, ar vieslekcijām Polijā, ASV, Igaunijā, pieredzi zinātnisko grantu un līgumdarbu vadīšanā, līdzdalību starptautiskos projektos, zinātniskās un sabiedriskās organizācijās. 2006. gada L’Oreal Latvija stipendijas Sievietēm zinātnē laureāte.
Divas dienas nedēļā pa divām stundām pēcpusdienā viņš ir neaizsniedzams. Notiek basketbola treniņš ar paša sev noteikto obligāto apmeklējumu. Pārējā laikā viņš ir vairākos darbības virzienos praktizējošs psihoterapeits, kurš strādā privātprakses vietā Mellužos un vada nodarbības un seminārus arī citviet Latvijā – Jasmuižā, Vānē, Ventspilī, Valmierā... Pirms tam aktīvi un aizrautīgi strādājis klīniskajā medicīnā, vadījis ārstniecības iestādes, izlekdams ar netradicionālām darba metodēm un biežāk virzoties pret straumi. Līdz izvēlējies arī oficiāli iet savu ceļu. Patiesībā, to darot, tika pieķerts jau Valmierā, vidusskolas laikā. Kā bijušie skolas biedri atļaujamies uzrunu „tu”.
Jā, mēs varam – tāda ir galvenā atziņa, ko pēc pusgadu garas stažēšanās asinsvadu ķirurģijā Holandē guvis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rezidents JURIS RĪTS. Latvijas asinsvadu ķirurgi Eiropas savienoto valstu kontekstā ir konkurētspējīgi.Jurim ir arī daudzi personiskie ieguvumi – lielāka drošības sajūta savā profesijā, augstāka pašapziņa nekā līdz šim, attīstītas komunikācijas spējas, arī velobraucēja iemaņas un atgriešanās pie veselīgā sportiskā dzīvesveida.
Dakteres ILZES KRŪMALAS ikdiena šobrīd vairāk saistīta ar meitas ģimeni Maskavā. Pēc daudziem medicīnā pavadītiem gadiem beidzot var dzīvot tā, kā to vēlējusies jau sen. Taču smilteniešiem viņa vienmēr paliks ārste. Arī bijušie dakteres kolēģi atzīst, ka tas, kāda Smiltenes slimnīca ir pašlaik, lielā mērā ir Krūmalu ģimenes nopelns. Viņi uz slimnīcu nenāca tikai kā uz darbu. Tas bija vairāk nekā pienākums un atbildība. Tas bija viņu sirds darbs.
Viss, ar ko viņš laiku pa laikam nodarbojies, no viņa puses netiek uztverts kā konkrētā brīža vaļasprieks, bet gan gluži kā darbs, pret kuru jāizturas pietiekami nopietni. Viņa princips: „Ja nevari labi, tad pasaki „nē!”, nevis ļaujies pierunāties un izdari slikti. Taču, ja esi apsolījis, tad kaut vai beigts, bet izdari!” Tāda sajūta, ka viņam eksistē tikai melni baltā pasaule. Gluži kā viņa abu grāmatu vāki. Nekas pa vidu. Viņš varētu būt fotogrāfs, aktieris, dzejnieks, dziedātājs un amatnieks. Bet viņš ir izvēlējies citu zvērestu. ANDRIS TJUNĪTIS ir ausu, deguna un kakla ārsts. Ārsts mazpilsētā. Balvos. Vēl viņam ir privātprakse. Viņa valstība ir endoskopijas kabinets. Viņš ir Latvijas Gastrointestinālās endoskopijas asociācijas viceprezidents. Un viens no viņa lielākajiem vaļaspriekiem ir ūdens tūrisms.
Dakteri basketbolu spēlējuši vienmēr un arī piedalījušies dažādos čempionātos. Tie palīdzējuši nokratīt spriedzi, satikties ar mediķiem no citām slimnīcām un, ļaujoties spēles kaislībām, savus kolēģus iepazīt pavisam citā gaismā. Oktobrī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iecerējusi atjaunot tradīciju pulcināt mediķus basketbola laukumā – lai cīnītos par Mediķu aroda kausu. Atgriezušies no atvaļinājuma, mediķi gatavojas startam...
Dr. med. GUSTAVS LATKOVSKIS – ārsts kardiologs, invazīvais kardiologs ar darba vietu P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņš arī Latvijas Universitātes Internās medicīnas katedras pasniedzējs un no septembra – docents. Aizstāvējis doktora disertāciju. Brīvajā laikā skrituļo, spēlē tenisu, klausās blūzu. Novērtē iespēju atpūsties ar izslēgtu mobilo tālruni. Samērojot daktera Latkovska vēl jaunos gadus ar jau padarītā apjomu un vērienu, tā vien šķiet, ka viņam zināms laika sadales noslēpums.
Uz virtuves loga palodzes saules pusē vienādi kā zaldāti slejas tomātu stādi ar pirmo īsto lapu. Caurspīdīgos stikla traukos bufetes plauktos rindojas žāvēti āboli un zāļu tējas, bet burkās gaida medus un aveņu ievārījums. Alūksnes rajona Liepnas ģimenes ārsts JĀNIS STABINGIS, paspēdams dzirdēt pasaules hokeja čempionāta spēles radiotranslāciju, mierīgā balsī spriež, ka viņam nebūtu nekā, ko teikt par korporāciju, gaisa baloniem un vakariem ar tortēm, ja viņu neatbalstītu sieva Liene. Pati Liene grūtnieču džinsa kombinezonā gatavo abām meitām Lāsmai un Ilzei putru, bet gluži kā apliecinājuma zīmogu tēta teiktajam vecākā meita Lāsma drukātiem burtiem uz lapas raksta lielus tintes burtus: tētis mīl mammu!
Sarunājamies ar ārstu no Šveices – zemes, kas mūsu izpratnē viennozīmīgi asociējas ar sakārtotību, lietu pēctecību, jā, un, protams, bagātību. Arī ārstu vidū... Tādēļ arī profesoru PJĒRU ANDRE MIŠO no Lozannas universitātes slimnīcas Pusaudžu veselības aprūpes multidisciplinārā centra lūdzam raksturot veselības aprūpi Šveicē. Viņš gan mūsu dedzību mazliet slāpē, jo domā, ka šīs valsts modelis Latvijai nederēs, un labprātāk vēlas stāstīt par savu tiešo darbu, taču sarunas laikā neiztikt bez plašāka skatījuma uz nozares problēmām, kas raksturīgas ne Šveicei vien.
