Augstāks vara un mangāna minerālvielu līmenis grūtniecēm bija saistīts ar zemāku asinsspiedienu un samazinātu hipertensijas attīstības risku pēc vairākiem gadu desmitiem, liecina ilgtermiņa pētījums.
Ir piektdienas pēcpusdiena, un Rīgas 1. slimnīcas Ginekoloģijas nodaļā valda rāms miers. Citādi ir darbdienu rīti. “Nekādas rīta kafijas. Kā pārkāpju savas karaļvalsts slieksnim, zinu, cikos pacients ir operāciju zālē, komanda ir gatava darbam,” saka nodaļas vadītāja <em>Dr.</em> SANDA REINIKA. Dakterei ir silta, iedrošinoša balss, un sarunā viņa vairākkārt uzsver, cik ārsta darbā būtiski redzēt ne tikai medicīnisko problēmu, bet arī to, kas aiz pacienta ārējās maskas.
Sievietēm dzīves laikā visaugstākais depresijas risks ir grūtniecības laikā un pēc tās, un tām, kurām anamnēzē ir depresija, šajā periodā ir īpaši augsts recidīvu risks. Izvēle turpināt lietot antidepresantus grūtniecības laikā var būt sarežģīta.
Daudzās valstīs ieviesto dzemdes kakla vēža skrīninga mērķis ir samazināt vēža sastopamības rādītājus, identificējot pirmsvēža bojājumus. Nopietnā malignitātes riska dēļ sievietēm ar augstas pakāpes pirmsvēža bojājumu tiek rekomendēts veikt konizāciju, ņemot vērā pacientes vecumu, displāzijas pakāpi un nākotnes grūtniecības vēlmes. Dānijā veikts kohortas pētījums, lai ziņotu, kā konizācijas laikā iegūtās komplikācijas ietekmē nākotnes auglības jautājumus.
Grūtniecības lakā pieaug prasības pret dzelzs rezervēm organismā, un tām izsīkstot attīstās dzelzs deficīta anēmija. Pasaulē dzelzs deficīta anēmija skar aptuveni 36,5 % grūtnieču, kas ir nozīmīgs risks gan mātes, gan augļa veselībai. Turklāt pastāv pierādījumi, ka mātes un augļa veselību ietekmē arī dzelzs deficīts pirms anēmijas attīstīšanās. Šajā publikācijā analizēti ieguvumi un riski rutīnas antenatālai dzelzs suplementācijai grūtniecēm bez anēmijas.
Mātes D vitamīna līmenis pirmajā trimestrī ir saistīts gan ar prenatālo augšanu, gan ar grūtniecības iznākumiem. Zems D vitamīna līmenis grūtniecības pirmajā trimestrī bija saistīts ar lielāku priekšlaicīgu dzemdību biežumu un samazinātu augļa garumu.
Latvijā Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis notiek ar lozungu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”, aicinot veikt valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi un jauniešu vakcināciju pret šā vēža izraisītāju – cilvēka papilomas vīrusu (CPV). To organizē Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību.
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Aprēķināts, ka 42 % pacienšu ar reimatoīdo artrītu (RA) neizdodas ieņemt bērniņu gada laikā pēc neaizsargāta dzimumakta piekopšanas. Salīdzinājumam, - vispārējā populācijā šis procents ir ievērojami mazāks, ap 10-15 %. Amerikas Reimatologu kolēģijas (ACR) ikgadējā sanāksmē prezentēti dati, kas liecina par <em>treat-to-target</em> (T2T) jeb ārstējam līdz mērķim stratēģijas ieguvumiem, lai uzlabotu RA pacienšu auglību.
Aptuveni viena no sešām sievietēm saskaras ar pēcdzemdību depresijas (PPD) simptomiem divus mēnešus pēc ķeizargrieziena. Daži dzemdību faktori, piemēram, ārkārtas ķeizargrieziens pirms dzemdību sākuma, ķeizargrieziens pēc dzemdību inducēšanas, sociālā atbalsta trūkums operāciju zālē un spēcīgas pēcdzemdību sāpes, ietekmē šī riska iespējamību.
ĶMI nenodrošina informāciju par pacienta tauku distribūciju ķermenī, kamēr vēdera apkārtmērs palīdz novērtēt potenciālu abdominālu aptaukošanos. Zviedru pētnieki secinājuši, ka vēdera apkārtmēra mērījumi vīriešiem salīdzinājumā ar ĶMI ir labāks marķieris ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska noteikšanā.
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
