Doctus piebilde. Jau desmit mēnešus klīnisko medicīnu viņš ir nomainījis pret pētniecību, latviešu kolēģus - pret amerikāņiem un strādīgajiem, bet samērā introvertajiem ķīniešu kolēģiem Teksasas Universitātes Makdermota pētniecības centrā Dalasā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Uzzinājuši, ka vēl viens jauns un gudrs ārsts no P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pievienojies "dakteriem-gājputniem", gribējām zināt Ērika Šmagra stāstu. Tas tapa vairākās elektroniskā pasta vēstulēs. Tajās ir ne tikai atbildes uz jautājumiem, kāpēc jaunie ārsti pamet Latviju un kāda izskatās Postdoctoral Research Trainee ikdiena zinātnes Mekā, bet arī vērtīgas domas - ko mainīt, lai "gājputni" gribētu atgriezties mājās.
Sākumā MARTA AIZSILNIECE cītīgi pretojas idejai par interviju. Latvijas Jūras Medicīnas centra (LJMC) galvenā ārste un valdes locekle vaicā: vai mēs gadījumā viņu nejaucot ar meitu – labi zināmo ģimenes ārsti Ilzi Aizsilnieci? Beigās daktere intervijai piekrīt. Sarunā atklājas daudz: kā ķestera meita nekļuva par grāmatvedi, bet par ftiziatri un neiroloģi, kāpēc cilvēki viņu dēvējuši pat par Brīnumdakterīti, kā gājusi uz kuģiem jūrā peļņā... Nu medicīnā pavadīti jau 57 gadi, ja ieskaita mācības medicīnas skolā. Dažas atmiņas ir tik emocionālas, ka intervijā jāietur pauze.
Pēc teju diviem gadiem Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (viena no pirmajām ārstniecības iestādēm Latvijā, kas sāka sniegt iedzīvotājiem valsts finansētu medicīnisko aprūpi mājās) pārstāvji saka: aprūpe mājās ir izdevies projekts, bet gribētos, lai to reklamē vairāk. Kad 2009. gadā tika ieviests jauns valsts finansēts pakalpojums – medicīniskā aprūpe mājās – Veselības ministrijas pārstāvji teica, ka ar to mazāk domāts atslogot ģimenes ārstus, vairāk dot atelpu stacionāriem. Jautājumu gan bija daudz.
Filipas centrālajā laukumā blakus Amerikas Savienoto Valstu karogam plīvo sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Mazītiņā divu tūkstošu iedzīvotāju pilsētiņā Dienviddakotas prērijas vidū. Ja šeit nebūtu dzīvojis un piecdesmit gadus strādājis dakteris JURIS GEORGS MANGULIS, iespējams, tādas Filipas pilsētas vairs nebūtu pasaules atlantā – saka vietējie iedzīvotāji, kuriem viņš bija gan ģimenes ārsts, gan kaimiņš, gan draugs.
“Bez parliecības par izdošanos jebkura ideja tā arī paliek idejas vai sapņu līmenī. Izdodas tiem, kas nešaubās par savu spēju realizēt savas idejas,” saka dr. Uldis Veits. Viņš jau 16 gadus darbojas farmācijas biznesā un šobrīd ir SIA Remedica vadītājs. Pirms dažiem gadiem, balstoties vēlmē vairot prieku un pozitīvas emocijas, kā arī sniegt jaunas iespējas dermatoloģijā, viņš kopā ar kolēģi Anci Liepiņu sāka BIODERMA ārstnieciskās kosmētikas izplatīšanu Latvijā.
Gada beigās allaž gribas veidot bilanci: kas iegūts, kas zaudēts. Ārste Edīte Lazovska atskatu uz piedzīvoto skaita, joprojām atsaucoties uz vīru Ilmāru Lazovski, kura vārds medicīnā komentārus neprasa. Kopā nodzīvoti 50 gadi. Divi bērni – dēls Juris, reimatologs, kas strādā un ar ģimeni dzīvo Kanādā, un meita Māra Grudule, LU Latviešu valodas un literatūras katedras asociētā profesore, kuras ģimene dzīvo Rīgā. Ginekoloģe Edīte Lazovska joprojām pieņem Veselības centrā 4, bet pārējais viņas laiks piepildīts ar tādām nodarbēm, kas stiprina miesu un atveldzē dvēseli. TV konkursa “Lieliskākā vecmāmiņa ‛96” titula īpašnieces mūža bagātības mērs ir arī septiņi mazbērni – četri jaunekļi un trīs jaunkundzes.
Majors ārsts NORMUNDS VAIVADS pirms sarunas brīdina, ka par misijā Afganistānā pieredzēto var stāstīt stundām. Tā arī ir – runīgais ārsts-karavīrs, ievilcis gaisu, teju vienā elpas pūtienā stāsta un stāsta: par militāro un civilo ārstu darba atšķirībām, par nacionālajām īpatnībām daudznacionālā medpunktā, par to, kā novedis savas latviešu kolēģes līdz asarām... N. Vaivada spēja daudz runāt, iespējams, saistīta ar to, ka ārsts ir arī profesionāls dūdu pūtējs bungu dūdu mūzikas grupā Auļi, kur tiek dēvēts par... Norminatoru.
Farmakoloģe docente SANTA PURVIŅA nupat izdevusi savu ceturto farmakoloģijas grāmatu. Ikdienā viņa strādā ar studentiem un ambulatori konsultē pacientus psihiatrijā, sapņo par rezidentūras izveidi klīniskajā farmakoloģijā, bet brīvajā laikā pa Latvijas mežu bezceļiem traucas ar enduro motociklu.
Tuvojoties Mediķu aroda kausam 2010, Doctus uzdeva 10 jautājumus 10 ievērojamiem basketbolistiem - par to, kāds ir ideāls basketbolists, kādas metodes jāpielieto cīņā ar pretiniekiem, kādas ir labākās bumbas driblēšanas tehnikas, kā arī citus āķīgus un viltīgus jautājumus.
“Bavārija un Bādene-Virtemberga, kur strādāju, ir vieni no konservatīvākajiem un bagātākajiem Vācijas apgabaliem, un vācieši, kas te dzīvo, ne tikai uz ārzemniekiem, bet arī uz citu apgabalu tautiešiem skatās vairāk “no augšas”. Švābi tiek raksturoti kā taupīgi, skopi un īgņas. Ikdienā to īpaši nejūtu, bet to, ka viņi ir ļoti strādīgi, – gan,” smaidot stāsta neiroķirurgs AKSELS RĪBENIS, kurš jau gadu ir Ulmas universitātes Neiroķirurģijas klīnikas (atrodas Gincburgā) ārsts.
