Veselīgs uzturs var palīdzēt cīņā ar hroniskām sāpēm
Veselīgs uzturs var samazināt hronisku sāpju smagumu, nodrošinot pacientiem vienkāršu un pieejamu veidu, kā labāk pārvaldīt savu stāvokli.
Veselīgs uzturs var samazināt hronisku sāpju smagumu, nodrošinot pacientiem vienkāršu un pieejamu veidu, kā labāk pārvaldīt savu stāvokli.
Laikā ierobežota ēšana, kas pazīstama arī kā intermitējoša badošanās, var palīdzēt cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2D) zaudēt svaru un kontrolēt cukura līmeni asinīs.
Lielbritānijā veiktā pētījumā secināts, ka ir saistība starp ēšanas traucējumiem un fiziskām blakusslimībām, norādot uz veselības riskiem cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem.
Lai novērtētu un salīdzinātu dažādu ārstniecisko diētu efektivitāti un drošumu bērniem, kuriem ir pret zālēm rezistenta epilepsija, tika veikts sistemātisks pārskats un tīkla meta–analīze datubāzēs PubMed, Embase, Cochrane un Ovid.
Pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 26 000 pusmūža sieviešu no Apvienotās Karalistes, atklāj, ka tām, kuras ievēro veģetāru diētu, bija par 33 % lielāks gūžas kaula kakliņa lūzumu risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras regulāri ēd gaļu.
Jauns pieaugušais varētu palielināt savu mūža ilgumu par vairāk nekā desmit gadiem, mainot savus uztura paradumus no tipiska Rietumu uztura uz optimizētu uzturu, kas ietver vairāk pākšaugu, pilngraudu produktu un riekstu, kā arī mazāk sarkanās un apstrādātas gaļas, liecina jauns pētījums. Gados vecākiem cilvēkiem paredzamais mūža ilguma pieaugums no šādām uztura izmaiņām būtu mazāks, bet tomēr arī ievērojams.
Cilvēkiem ar aptaukošanos, kas apmeklēja nevērtējošu un personalizētu dzīvesveida modificēšanas programmu, tikai 10 nedēļu laikā uzlabojās sirds un asinsvadu, kā arī psihiskā veselība, liecina pētījums, kas šodien tika prezentēts Eiropas Kardioloģijas biedrības tiešsaistes zinātniskajā kongresā (ESC). Dalībnieki zaudēja svaru un mazinājās arī trauksmes un depresijas simptomi, kā arī uzlabojās fiziskie mērījumi, tai skaitā asinsspiediens.
Pētījumi, kuros iekļauti gandrīz 2 miljonu pieaugušo visā pasaulē, liecina, ka aptuveni piecu augļu un dārzeņu porciju ēšana ik dienu, kurās 2 ir augļi un 3 dārzeņi, visticamāk, ir optimālākais daudzums ilgākam mūžam. Jaunie pētījumi publicēti Amerikas Sirds asociācijas žurnālā Circulation.
Kairināto zarnu etioloģijā un norisē nozīmīgi ir psihoemocionālie un vides faktori. Precīza izpratne par dažādu faktoru mijiedarbību, psihodiagnostika paver iespējas psihoemocionālam atbalstam un ārstēšanai, lai vēl papildus samazinātu slimības simptomu biežumu un izteiktību, uzlabotu pacienta psihisko veselību un psihoemocionālo labklājību.
Maģistra darba ietvaros tika veikts pētījums ar mērķi novērtēt pansionātos dzīvojošo veco ļaužu malnutrīcijas un malnutrīcijas riska izplatību un tās saistību ar pacienta vecumu, uzturēšanās ilgumu pansionātā, subjektīvo veselības stāvokli, apakšdelma muskuļu spēku un ārējiem malnutrīcijas riska faktoriem. Pētījumā divos Latvijas pansionātos piedalījās 102 seniori (67 sievietes, 35 vīrieši).
ĶMI nenodrošina informāciju par pacienta tauku distribūciju ķermenī, kamēr vēdera apkārtmērs palīdz novērtēt potenciālu abdominālu aptaukošanos. Zviedru pētnieki secinājuši, ka vēdera apkārtmēra mērījumi vīriešiem salīdzinājumā ar ĶMI ir labāks marķieris ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska noteikšanā.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.