Ervīns Keišs ikdienā strādā par juristu Rīgā uzņēmumā - kā mēdz teikt dakteri, pie saimnieka - un paralēli pamatdarbam kā eksperimentu un hobiju izveidojis nelielu ambulatoru veselības aprūpes iestādi Jēkabpilī, jo pats ir cēlies no Jēkabpils. 80 kvadrātmetros uz maiņām strādā 14 ārsti.
Pārmaiņas ir “hronisks” stāvoklis. Būtu interesanti izmērīt, kā vidējais ārsts sadzīvo ar nemitīgām reorganizācijām, prasībām no “augšas”, tikko pieņemtu kārtību, kas jau tiek pārtaisīta.
Kā daudz diskutēto un neskaidro tarifu sistēmu mainīs DRG modelis, kā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nepakaļauties ārstu asociāciju līderu/ farmācijas industrijas lobijam par lielāku līdzekļu pārdali konkrētai nozarei/ medikamentiem un kāda ir valsts kapacitāte veikt izmaksu efektivitātes pētījumus, atbild NVD direktors MĀRIS TAUBE.
Nozares vektoru viegli uzminēt – ministra specialitāte/darbavieta. Vakcīnu ministre, laboratoriju ministrs, zāļu ministrs, nu arī – neauglības problēmu ministre…
Vēsturiski jau ar pirmajām reglamentējošām hartām tika noteikts, ka farmaceits nenodarbojas ar ārstniecību, savukārt ārsts – ar zāļu izsniegšanu. Lai arī sen un strikti sadalīti, kompetences lauciņi pašlaik pasaulē nedaudz mainās. Farmaceits sevi piesaka ne tikai kā zāļu izsniedzēju, bet daudz pilnasinīgāku primārās veselības aprūpes speciālistu. Kā paplašinās farmaceitiskās aprūpes robežas?
Toreiz, 1961. gadā, pirmais iespaids, pārkāpjot institūta Altonavas (tagad Ojāra Vācieša) ielā, slieksni, bija neliels mulsums. Pēkšņi atrados iespaidīgā, spilgti izteiktu indivīdu – personību vidē. Raiba, ne ar ko nesalīdzināma zinātnieku buķete. Varētu ieslīgt šo personību zinātniski pētnieciskā darba apcerē, uzskaitot viņu veiksmi, publicēto darbu nozīmību, skaitu, taču šādu faktu izklāsts ir enciklopēdijās. Piedāvāju Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta (LEKMI) darbinieku nelielu portretējumu, lai nākamās paaudzes varētu radīt vismaz aptuvenu priekšstatu par saviem priekštečiem – izcilām personībām.
Vācija līdzīgi kā Lielbritānija un Francija vēlas nākotnē ieviest laimes indeksu. Globālā mērogā laimes indeksa pioniere ir maziņā budistu karaļvalsts Butāna Himalajos, kas pretī iekšzemes kopprodukta mērīšanai liek savu ideju par “iekšzemes laimi”. Viņiem ir pat 72 laimes indikatori!
Aizejošais gads savēlies notikumiem bagāts. Bijis tik daudz rosīšanās: pieteiktu reformu, asu izteikumu, nepiekāpšanās, vētīšanas un jauninājumu. Kāda ir darbošanās pozitīvā bilance? Vai būs izdevies kaut nedaudz “sakult sviestu”, lai parāptos no bedres laukā? Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu – domāt līdzi, vērtēt.