Pavasara “vižņi”
Veselības aprūpe pašlaik atgādina upi, kurā drūzmējas vižņu blāķi. Daudz nopietnu rīcības plānu, projektu, stratēģiju… Apstiprināšanai valdībā sevi pieteicis Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013.–2015. gadam.
Veselības aprūpe pašlaik atgādina upi, kurā drūzmējas vižņu blāķi. Daudz nopietnu rīcības plānu, projektu, stratēģiju… Apstiprināšanai valdībā sevi pieteicis Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013.–2015. gadam.
Krāslavas slimnīcā mūs sagaida ALEKSANDRS JEVTUŠOKS, veselības aprūpes organizators no ministra Kaņepa laikiem. Vedot pa četriem slimnīcas stāviem, viņš joko ar satiktajām kolēģēm un neslēpj piktumu par tā saucamajām reformām veselības aprūpē.
Maršruts divām dienām: Preiļi – Dagda – Daugavpils – Krāslava. Dodamies “sagaršot” Latgales medicīnu. Daugavpils reģionālā slimnīca piektdienas rītā tikšķ kā labi ieeļļots pulkstenis. Cik rūpju tas prasa slimnīcas vadītājam? “Jā, esam Latgales medicīnas flagmanis, monstrs,” teic AIVARS ZDANOVSKIS. Un joko: viņam atlicis dzīvot trīs dienas, tad kārtējā pārbaude par remontdarbiem.
Vairāki simti jauniešu Latvijas slimnīcās ēnoja ārstus. Uz kardioķirurga vienu ēnojamo vietu bija pieteikušies pat 77 pretendenti! Glīti noformētās vēstulēs viņi rakstīja, ka kļūt par ārstu ir viņu lielais dzīves sapnis, ka apgūst medicīnu jauno mediķu kursos, ka mācās tajā pašā skolā, kurā reiz mācījusies kāda no tagadējām Latvijas medicīnas personībām…
No pērnā gada 14. decembra daudz stingrāk tiek kontrolētas norādes uztura bagātinātāju marķējumā un reklāmās par produkta īpašībām. Tas tāpēc, ka Eiropā stājusies spēkā regula par veselīguma norādēm. Kā tas ietekmēs augošo uztura bagātinātāju tirgu? Vai tiks izskausti “robežprodukti”, kas balansē starp medikamentu un uztura bagātinātāju segmentu, un maldīgās reklāmas, kas aicina ārstēties ar pārtiku? Un kādas ir nākotnes ieceres šīs tirgus nozares sakārtošanā?
Viņi ir pārliecināti, ka, dodoties strādāt uz reģionu, ir ieguvēji. Talantīgi, gudri, ar jaunības maksimālismu apveltīti, tāpēc nebaidās no kolēģu skepses, bet ir gatavi riskēt un eksperimentēt - būt novatori kādas nozares, metodes attīstībai reģionā. Viņi saka: reģionā būt novatoriem pat ir vienkāršāk, jo tur vadība ir elastīgāka un pretimnākošāka. Jaunie ārsti vēl nav rutīnas apbružāti un ir pārliecināti, ka tehnoloģijas neaizvietos daudz lielāku vērtību - daktera rokas un sirdi. Prieks, ka jaunajiem ārstiem sirds ir īstajā vietā.
"E-veselība ir problēmjautājums jau no 2003. gada, beidzot tuneļa galā redzam gaismu," konferencē "Veselības aprūpes aktualitātes 2013" sacīja veselības ministre Ingrīda Circene. "Informācijas tehnoloģijas ārstniecības iestādēs tiek lietotas, bet sistēma ir ļoti sadrumstalota."
Pirmdienas rīts. Uzgaidāmajā telpā drūzmējas pacienti, ik pa laikam veras durvis un kāds lūdz pieņemt ārpus pieraksta. Medmāsa ir izklaidīga, jo līdz vēlai naktij vārījusi aveņu ievārījumu. Jau otro reizi viņa iedod jums nepareizo pacienta karti. Ir pagājusi stunda kopš darba nedēļas sākuma, bet nogurums ir sakrājies un šobrīd labāk gribētos visus labāk redzēt ejam nekā nākam.
Jau trešo numuru turpinām ieskatīties Doctus tematos, kas atspoguļo Latvijas medicīnas vēsturi piecpadsmit gadu garumā. Šoreiz par jaunievedumiem veselības aprūpes sistēmā, kas joprojām palikuši ieceru līmenī (ārstu obligātā profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana), un arī tādiem, kas paguvuši sevi pierādīt (Ģimenes medicīnas katedra un galvenā speciālista institūcija).
Kā un kāpēc sajaucas privātā un publiskā medicīna? Kā patiesībā Latvijā izdzīvo ārsts, kam ir smieklīgi maza alga? Vai reformas - obligātā veselības apdrošināšana - sakārtos privātās - publiskās medicīnas attiecības? Atbild SIA “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs MĀRIS RĒVALDS.