Gadu mija sabiedriski politiskajā arēnā bija padevusies visai aktīva. Bagāta ar dažādām atrakcijām. Lūk, viena no tām. Ģimenes ārsti un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra sparīgi ņēmās vilkt bluķi (lasi - līgumus par primārās veselības aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem)... katrs savā virzienā. Veselības ministrija apgalvoja, ka ģimenes ārsti jau tā tikuši pie lielākā kumosa, viņi saņemšot par 250-300 latiem mēnesī vairāk nekā pērn, kamēr paši ģimenes ārsti oponēja, ka valsts no viņiem pakalpojumu pērk par cenu, kas atbilst 60 procentiem no reālajām izmaksām. Beigu beigās bluķis tomēr izkustējās - atrodot iespēju ģimenes ārsta prakses reģistratoram paredzēto finansējumu no 40 latiem palielināt līdz 160 latiem un ģimenes ārstiem piekrītot līgumu parakstīt uz gadu piedāvāto piecu vietā.
Šim mēnesim vairāk nekā citiem piestāv stāsts par metamorfozēm. Lietus pilieni mākonī sasalst un nobirst sniegs. Un svētku sajūta ir tepat.Sāk griezties labdarības akciju ritenis. Lai arī reizumis nevar nepamanīt, ka to darbina komercijas motors, gribas noticēt, ka daudzos dzīves scenārijos tas kāda tumšā taustiņa vietā nospēlē balto.
Pēc trim gadiem mediķu trūkums Latvijā būs mērāms ne vairs simtos, bet jau tūkstošos... Ko darīt? Uz cilvēkresursu problēmām medicīnā Doctus piedāvā palūkoties no trim atšķirīgiem skatu punktiem: Veselības ministrijas, lokālas daudzprofilu slimnīcas vadītāja un jauna ārsta pozīcijas.
Veselības ministrija nule parakstījusi saprašanās memorandu par sadarbību ar Ķīnas Tautas Republiku. Brīnišķīgi jau – tautu draudzība, apmaiņas braucieni utt. Iespējams, tuvākajos gados politiķiem lieti noderēs arī šīs tālās valsts asprātīgā pieeja problēmu risināšanā. Piemēram, draudoši izsīkstot mediķu resursiem, pāra datumos medicīnas pakalpojumus varētu saņemt pāra skaitlī dzimušie, bet nepāra datumos ārstēšanās pienāktos nepārī dzimušiem?! Taču, ja nopietni, tad veselības aprūpes sistēma Latvijā atgādina kuģi, kurš peld, kur pašam patīk. Ignorējot brīdinošās bākugunis...
Ja turēsimies pie Veselības ministrijas cerīgā plāna – pensionējas tikai 15% ārstu un sāk strādāt 100% rezidentu –, tad 2010. gadā pietrūks 1 070 ārstu. Ja dzīve ritēs pēc bēdīgā plāna – pensionējas visi, kuri sasnieguši pensijas vecumu, un darbu uzsāk 90% rezidentu – pēc trim gadiem pietrūks teju 3 000 ārstu. Daudz! Ļoti...
Sabiedriski politiskā centra Providus forums Naudas aprite veselības aprūpē lieliski sasaucās ar fonu, kurā sabiedrība cītīgi apspriež korupciju tiesu varā. Pierimušās diskusijas par nelegālajiem maksājumiem medicīnā ir tikpat jūtīgas kā pirms dažiem mēnešiem, bet skaidra ceļa rādītāja, kurp doties, tā arī nav. Kāda tehnika vajadzīga, lai izmēztu veselības aprūpes potjomkina sādžu? Dažas replikas, atziņas, noklausītas politikas forumā.
Stāsts, ka medicīnas studijās nav konkursa, ka nenotiek gaišāko prātu atlase, jau pāris gadus nav spēkā. Situācija labojas, neskatoties uz to, ka valsts audzē budžeta vietu skaitu. Šogad Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas un Veselības aprūpes fakultātēs valsts apmaksā 594 vietas (par 108 vairāk nekā pērn), taču, kā rāda pieteikumu statistika, Medicīnas fakultātē studēt gribētāju skaits jau pirmajā uzņemšanas nedēļā pārsniedza iepriekšējā gada ciparus (uz 280 vietām saņemti 389 iesniegumu, un tie vēl nav pēdējie rezultāti).
Kad top jūnija mēneša komentārs, līdz Valsts prezidenta vēlēšanām vēl atlikušas septiņas dienas. Prese intensīvi drukā dr. Valda Zatlera CV dažādos izvērsumos, preparē senus viņa interviju fragmentus, cenšoties izlobīt valstisko skatījumu un izpratni par brīvību, zem mikroskopa paliek aizmirstībā noglabātas lietas, steidz izpalpēt, ko viņš domā par ārpolitiku, ko – par iekšpolitiku. Mediji ar lielu varbūtību prognozē, ka par Valsts prezidentu varētu kļūt ārsts, taču ar politiķiem ir kā ar bitēm... Ne mazums bijis notikumu, kur pēdējās sekundēs kažoks apmests uz otru pusi. Neatkarīgi no iznākuma, kāda ir šāda notikuma pavērsiena pozitīvā un negatīvā bilance?
Šomēnes Doctus bija divas neikdienišķas vizītes – pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un pie veselības ministra Vineta Veldres. Sarunas par ārsta vietu sabiedrībā jeb savdabīga ekspresdiagnostika, kuras rādījumus, protams, var ignorēt, bet kuri zināmā mērā signalizē par situācijas nopietnību. Valsts prezidentes pārdomas varat lasīt šī žurnāla lappusēs. Un, lūk, daži mērījumi no sarunas ar V.Veldri.
