Gada pieturzīmes. 2008.gads
Lai prognozētu, kāds gaidāms jaunais gads, vērts apjaust – uz kāda sliekšņa stāvam. Lūk, neliels atskats uz aizvadītā gada notikumiem.
Lai prognozētu, kāds gaidāms jaunais gads, vērts apjaust – uz kāda sliekšņa stāvam. Lūk, neliels atskats uz aizvadītā gada notikumiem.
Finišējusi Ginesa rekorda stafete Skrien! Par Latviju!, Valsts prezidents Valdis Zatlers 8. novembrī sāks apceļot Latviju, lai lauku iedzīvotājiem dāvātu svētku izjūtu, uzņemta spēlfilma Vienīgā fotogrāfija ar izcilu latviešu aktieru plejādi, TV rullīši griežas un aicina iedegties par Latviju, Dienvidu tilts svētku priekšvakarā vārda tiešā nozīmē iedegsies – droši vien par nieka summu...
Nesen raidījumā Panorāma izskanēja ziņa, ka Ārstu biedrībā pēc izziņām, kas nepieciešamas, lai strādātu ārpus Latvijas, vērsušies 80 ārsti. Līdz gada beigām šis skaitlis sasniegšot visus 100. Tikmēr rezidentūras izlaidumu šogad nosvinēja 71 jaunais ārsts, kurus sagaida teju 700 vakances Latvijas ārstniecības iestādēs. Aritmētika gauži vienkārša. Un skarba arīdzan. Kāds ir sausais atlikums?
Kādus streikus jūs atceraties? Neseno piensaimnieku streiku Doma laukumā ar garu rindu pie piena mašīnām, no kurām tika dalīts piens par baltu velti. Nogurušus skolotājus ar piketa saukļiem rokās. Anesteziologu dumpi 2004. gadā. Mediķus pie Saeimas nama pērnā gada septembrī. Gads ir riņķī, un arodbiedrība atkal gatava atgādināt par neizpildītajām algu prasībām.
Neviennozīmīgas diskusijas šomēnes uzjundīja Dienas rakstu sērija par Krimināllikuma 161. pantu. Vai ārstam vajadzētu uzlikt papildu pienākumu ziņot policijai, ja pie viņa pēc palīdzības vēršas nepilngadīga māmiņa? Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) jau solās ārstniecības ies tādēm izsūtīt vēstuli, kurā lūgs ziņot ārstus par prettiesiskām darbībām pret nepilngadīgajiem, tostarp, ja 16 gadus vecumu nesasniegusi meitene gaida bērnu. Vai sabiedrībai šķiet normāli tas, kas ir sodāms ar krimināllikumu? Proti, ja pieaudzis vīrietis stājas seksuālās attiecībās ar nepilngadīgo – jautā VBTAI. Tā nolēmusi rosināt grozījumus Ārstniecības likumā un Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Jau tagad mediķi ziņo par gadījumiem, kad ir aizdomas ar vardarbību... Bet ne pārējās situācijās, kad, kā atzīst ginekologi, „meitenes atnāk pie ārsta kopā ar puisi un vecākiem, vai pašas ir vēlējušās šīs attiecības...”
Vienā no šī numura rakstiem uzmanību piesaistīja frāze, ka pacientu līdzestība pārejai uz veselīgu dzīvesveidu dažkārt ir vēl krietni mazāka, nekā līdzestība sarežģītai medikamentozai terapijai. Neiedziļinoties jēdziena līdzestība interpretācijā, šo atzinumu gribas papildināt ar veselības ministra pārdomām pēc piedalīšanās LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? Televīzijas un Veselības ministrijas ieinteresētības virziens gluži pretējs - ja TV ir svarīgi nosēdināt iedzīvotājus ērtos krēslos pie ekrāniem un ar iespējami saistošu informāciju tur arī viņus noturēt, tad VM uzdevums būtu rosināt celties augšā no šiem krēsliem, skriet, vingrot, strādāt dārzā, elpot spirgtu gaisu, lai veselības aprūpei būtu pēc iespējas mazāk aprūpējamo, tātad būtu arī ekonomiskais efekts.
Priekšlikumi, kā izskaust aploksnes, Veselības ministrijas darba grupai ministra Ivara Eglīša galdā bija jāceļ 31. martā. Bez skaļām diskusijām publiskajā telpā (starp citu, vai jūs šos priekšlikumus vispār pamanījāt?) tas ir noticis. Pateicību lieta, kas tiek uzturēta karsta jau gada garumā, sāk atgādināt izspiestu citronu, ko vēl izmisīgi spiež viena, otrā, trešā darba grupa, viens, otrs ministrs...
Latvijas medicīnā netrūkst anekdotisku paradoksu, tiesa, tie gan visbiežāk nav smieklīgi, jo ir pietiekami skarbi. Šādas pārdomas raisīja arī fakti, ko Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciētajā veselības aprūpes ekspertu diskusijā par veselības aprūpes ilgtermiņa attīstību pauda Valsts kontroliere, ekonomists, sabiedriskās domas pētnieks, ārsti.
Beidzot tas ir noticis – balta sniega vietā baltajam halātam ticis vismaz baltais PR vai, vienkārši sakot, pozitīva informācija. Jau krietnu laiku runāts – cik svarīgi būtu spodrināt ārsta, medicīnas personāla, iestādes tēlu, ka sabiedrībai nepieciešams zināt par sasniegumiem, mediķu darba pozitīvajiem rezultātiem, vienkārši par grūto, bet uz rezultātiem orientēto ikdienu medicīnas nozarē, nevis nemitīgi sekot sliktajām ziņām.
Janvārī par visskaļāk apspriesto atkal kļuva aplokšņu lieta. Zinot to, ka pavasarī veselības ministram būs jārod risinājumi neoficiālajiem maksājumiem, un arīdzan to, ka valdības vadītājs Ivars Godmanis baidās, ka „neiznāks nekāda legalizācija”, turklāt viņš arī nesola, ka varētu diži pieaugt finansējums veselības aprūpei, un domā, sekošana algu paaugstināšanas pamatnostādnēm ir miglā tīta, jo „300 miljonus mēs nevarēsim samaksāt, jābūt godīgam, mēs nevarēsim izvairīties no zināmas pretstāvēšanas”, modelēsim, kādi varētu būt iespējamie scenāriji šajā ētisko dilemmu pārbagātajā jautājumā.