Reiz kāds kolēģis profesora Kristapa Rudzīša klātbūtnē ne visai taktiski mēģināja izcelt savu pārākumu, uz ko profesors ironiski aizrādīja: "Francijas karaļa galmā visiem bija jāzina jēdziens laesio Maiestalis [karaļa aizvainošana]." Tāpat viņš kolēģu diskusijā allaž ievēroja romiešu principa - argumentum ad rem un nekad neķērās pie argumentum ad hominem. Kritizē lietu, nevis cilvēku! Un mēdza puspajokam atgādināt kolēģiem, ka vadītāja galvenais uzdevums ir nevis vadīt, bet netraucēt citiem normāli strādāt. Viņš bija no tiem, no kuriem var mācīties koleģialitāti un toleranci. Vai šodien mēs to varam mācīties cits no cita? Piedāvājam septiņas diskutablas situācijas, ar kurām sastopoties ikdienas kolēģu attiecībās, nereti rodas mulsums. Situāciju komentāros - gan savstarpējo attiecību, cilvēka uzvedības pazinēja skatījums, gan vienkārši dzīvesgudra pieredze.
Savulaik students Ilmārs Lazovskis profesora Kristapa Rudzīša terapijas lekcijā bija pierakstījis profesora teikto: “Ko nozīmē studēt medicīnas fakultātē? Tas nozīmē izmantot iespēju mācīties [facultas latīniski – iespēja].” Viedi vārdi! Iespēju mācīties noteikti izmanto tie studenti, kas piedalās starptautiskajā apmaiņas programmā SCOPE.
Medicīnas terminoloģijā latīņu un latinizēti grieķu nosaukumi turpina pastāvēt, un tam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, vēsturiskā nepārtrauktība divarpus tūkstošu gadu garumā, ko nodrošina sengrieķu un latīņu kā mirušu valodu nemainība. Otrkārt, universālisms - profesionāļi to var saprast un lietot visā pasaulē. Treškārt, ērtas jaunu terminu veidošanas iespējas uz antīko valodu sakņu bāzes; korektu salikteņu veidošanai īpaši noderīga ir grieķu valoda. Mūsdienu zinātnieki darinājuši veiksmīgus atvasinājumus nephrectomia, ophthalmoscopia un erythrocytus. Īpašs ir jautājums par to, vai latīņu valodai ir nozīme kā tādai, ko saprot ārsti, bet nesaprot pacienti. Kopš seniem laikiem valda uzskats, ka pacientu interesēs ne vienmēr ir saprast medicīnas valodu. Jau Plīnijs Vecākais norādīja uz plašos iedzīvotāju slāņos nesaprotamās grieķu valodas pozitīvo lomu: minus credunt, quae ad salutem suam pertinent, si intelligunt (ticība saprotamiem atzinumiem par savu veselību ir mazāka). [1]
Viņš būtu varējis nomirt vairākas reizes, ja ne virkne labvēlīgu apstākļu, kas radīja to trauslo pārliecību – izdosies. Ja Dievs stāv tik tuvu no paša sākuma, ir jāizdodas. Taču rezultāts pārspēja gaidīto. Šis klīniskais gadījums rāda ne tikai laimīgu apstākļu sakritību un spīdošu mediķu profesionalitāti vien. Tas uzdod arī jautājumu: ko darīt, lai šādu gadījumu būtu vairāk?
Savulaik žurnālam Doctus bērnu otorinolaringologs profesors Jānis Sokolovs trāpīgi atzīmēja, ka visas nepatikšanas sākas piektdienas pēcpusdienā. Kad visi sāk atslābināties. Kad kolēģis attālā Latvijas malā ir izdomājis, ka izejamās dienās labāk nepaturēt pie sevis šaubīgu saslimušo. Vai arī - vecāki redz, ka bērnam nepavisam nav labi, bet priekšā sestdiena un svētdiena. Viņi, saprotams, kļūst nervozi un beidzot sāk meklēt medicīnisku palīdzību. Ārstu dežūras ir īpatnējs organisms - te darbojas noteiktas likumsakarības, kas vienkārši jāņem vērā. Vienlaikus dežūras ir arī pamatīgs pieredzes un gandarījuma avots.
Mācos tā saucamajā pārkvalifikācijas programmā par Eiropas naudu. Kur tad ir šis finansējums, ja grāmatas joprojām irtipogrāfijā, taču 30. janvārī jau būs eksāmeni?!
Te ir tāds miers! Ārsts nav noskrējies, nekavē, kā pierasts slimnīcā, kur ārsts jāgaida pusstundu, jo viņš ir operācijā. Pietrūkst, protams, iespēju realizēt darbu līdz galam
Slimnīcas reorganizācija rosināja veidot arī dienas stacionāru, lai mazajiem pacientiem nodrošinātu labāku palīdzību
Pērnā gada vasaras un rudens lēmumi par slimnīcu reorganizāciju un nodaļu
aizvēršanu diemžēl nav tikai bezkaislīgi cipari atskaites ailītēs vien. Tie ir daudzu mediķu likteņi. Ļoti personiski stāsti. Aptuveni 1600 mediķu ir bezdarbnieki -
liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Daļai no viņiem jaunu darbavietu
palaimējies atrast privātajā sektorā vai kādā no slimnīcām, kas ir "darba kārtībā", - taču ne bez labu paziņu ieteikuma un draugu būšanas! Aptuveni 200 ārstu
saņēmuši vajadzīgās izziņas, lai dotos strādāt ārpus Latvijas. Kāda neliela saujiņa būs to, kas sadūšojušies sava uzņēmuma dibināšanai tieši šobrīd. Vēl viena izeja no situācijas - pārkvalifikācija. Kādas tuvplānā izskatās visas šīs iespējas?
Lauksaimniecībā bija iestājusies vispārēja krīze, ko izraisīja labības cenu kritums. Daudzas lielsaimniecības mainīja īpašniekus, vācu muižnieki atteica pabalstu un aizdevumu izsniegšanu zemniekiem, toties stingri piedzina no viņiem nodevas un klaušas. XIX gadsimta sākumā ekonomiskais stāvoklis Baltijā bija smags. Kā tas ietekmēja iedzīvotāju veselību un kādas bija biežākās slimības?
Notikumi ir dažādi. Pseido – kā meteorīts. Mazliet mākslīgi uzpūsti – kā A (H1N1) vīruss, kas pasaules ziņu lentes apstaigāja jau pavasarī, bet Latvijā pastiprinātu uzmanību pievērsa tikai pēc pirmā nāves gadījuma. Ļoti personiski – kā pēdējā darba diena nodaļā, uz kuru esi nācis divdesmit gadu, bet nu tā klusēs bez pacientiem, bez ārstiem, bez māsām. Doctus piedāvā savu notikumu izlasi – notikumus, kuru pievienotā vērtība ir raisīt domāšanu. Starp citu, šis gads vairāk nekā citi atgādināja slaidā čūskā saliktus domino kauliņus, kur, vienam krītot, secīgi tika iekustināts nākamais.
