Cukura diabēts (CD) un ātriju fibrilācija (AF) ir plaši izplatītas patoloģijas, kuras veido lielu daļu no sabiedrības veselības problēmām un ir kardiovaskulārās mirstības pamatā. Zinātniskajā literatūrā par šo abu patoloģiju saistību ir pretrunīgi dati, kā arī prognoze pacientiem ar abām šīm patoloģijām nav pētīta plašos populāciju pētījumos.
Gandrīz 50% sieviešu ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) attīstās pre-diabēts vai 2.tipa cukura diabēts līdz 40 gadu vecumam, bet šīs korelācijas iemesli nav līdz galam zināmi. Amerikas Fizioloģijas biedrības pētījums piedāvā versiju, ka palielinātajam diabēta riskam pamatā ir iekaisums.
Smēķēšana palielina varbūtību, ka attīstīsies 2. tipa cukura diabēts. Vairākos pētījumos pierādīts augstāks riska līmenis cilvēkiem 3—5 gadus pēc smēķēšanas atmešanas, salīdzinot ar tiem, kas turpina smēķēt. Tikai pēc 10—12 gadiem risks sarūk līdz nesmēķētāju riska līmenim.
Dinosticēts cukura diabēts ir saistīts ar vēlīnākās stadijās atklātu krūts vēzi, secināts Kanādā veiktā pētījumā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Breast Cancer Research and Treatment.
2000. gadā tika noteikta E vitamīna vidējā dienas deva (12 mg/dn). Neskatoties uz to, pasaulē turpinās diskusijas par to, kāds ir nepieciešamais E vitamīna daudzums dienā. Vairāk nekā 90% Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju, kuri nelieto uztura bagātinātājus, neuzņem noteikto E vitamīna diennakts devu ar pārtiku. Līdzīga tendence ir pierādīta arī citviet pasaulē.
Zems 25-OH D vitamīna līmenis bērnībā bija saistīts ar subklīnisku aterosklerozi 25 gadus vēlāk, secināts pētījumā, kurš publicēts žurnālā Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism.
Nesen veiktā pētījumā secināts, ka pievienojot krūts blīvuma mērījumus citiem izmeklējumiem, var labāk prognozēt krūts vēža attīstības risku. Krūts blīvuma mērījumu pievienošana riska modelim ļauj izveidot personalizētu riska modeli, kas arī nosaka, cik bieži sievietei jāveic krūts mammogrāfija, pamatojoties uz viņas unikāliem riska faktoriem.
Kanādā veiktā pētījumā ar vairāk nekā 8500 pacientiem apstiprināta saistība starp obstruktīvu miega apnoju un cukura diabēta attīstību. Šis pētījums apstiprināja mazākos pētījumos pierādīto saistību.
Kohorta pētījumā ar 28 024 sievietēm secināja, ka cukura diabēts un insulīna rezistence ir nozīmīgi riska faktori koronārās sirds slimības (KSS) attīstībā.
Pacientiem ar cukura diabētu, iesaka labāk ēst vienu lielu maltīti nekā daudzas mazas maltītes dienas laikā.Tas ir secināts uztura pētījumā, kurš veikts Linkopingas universitātē Zviedrijā.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
Uztura bagātinātāji (UB) ar kurkumu ir dabiski antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi. Izteikta hipotēze, ka šie līdzekļi varētu noderēt acu veselībai, mazinot risku attīstīties ar vecumu saistītas makulas deģenerācijai (MD). Lai novērtētu šo UB efektu, veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
