Zemāks ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir konsekventi saistīts ar samazinātu 2. tipa cukura diabēta risku cilvēkiem ar daudzveidīgu ģimenes anamnēzi, ģenētiskajiem riska faktoriem un svaru, liecina jauns pētījums.
Līdz šim pētījumos bija pierādīts statīnu terapijas protektīvais efekts uz kaulu veselību, bet šis efekts ir atkarīgs no statīnu devas. Zemas statīnu devas samazina osteoporozes risku, savukārt augstas devas šo risku paaugstina.
Starptautiskā pētījumā, kuru vadīja pētnieki no Bergenas universitātes, pētnieki atklāja, ka liekais svars un aptaukošanās paaugstina ļaundabīgu audzēju risku.
Aptaukošanās ir nozīmīgākais 2.tipa cukura diabēta riska faktors, tam ir lielāka loma nekā ģenētiskai predispozīcijai vai sliktiem veselības paradumiem, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Kontraceptīvo tablešu lietošana un garāks menstruālais cikls ir saistīts ar augstāku 2.tipa cukura diabēta risku, savukārt vēlāka pubertāte un vēlāk iestājusies menopauze ir saistīta ar zemāku risku, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti ikgadējā Eiropas diabēta pētniecības asociācijas sanāksmē Barselonā.
Divos pētījumos apstiprināts, ka nitrogēna – bisfosfonātu, medikamenti, kurus bieži izraksta osteoporozes terapijā, lietošana saistīta ar 34 % zemāku priekšlaicīgas nāves risku. Mirstības samazinājums skaidrojams ar samazinātu kaulaudu zudumu.
D vitamīna papildus lietošana var palēnināt 2. tipa cukura diabēta progresēšanu pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts cukura diabēts vai prediabēts, secināts pētījumā.
Cilvēkiem ar neatklātiem glikozes traucējumiem ir augstāks miokarda infarkta un peridontīta risks, secināts pētījumā, kurš veikts Karolinskas institūtā Zviedrijā.
Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu, kuri piedzīvo hipoglikēmijas epizodes sliktas glikozes kontroles dēļ, ir paaugstināts visu cēloņu demences, Alcheimera demences un vaskulāras demences risks, pētījuma rezultāti prezentēti 21. Eiropas endokrinoloģijas kongresā.
Jaunatklātā saistība ar insulīna rezistenci var radikāli izmainīt fibromialģijas un citu saistītu hronisku sāpju formu diagnostiku un pārvaldību.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
