Daudzus gadus tika izskatīts, jo augstāks augsta blīvuma holesterīna līmenis, jo labāk. Bet kā izrādās, šis holesterīns nav nemaz tik labs, kā ilgstoši tika uzskatīts.
Pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts 2.tipa cukura diabēts un uzsākta terapija ar metformīnu, un ir izdevies sasniegt HbA1c zem 6,5 % pusgada laikā, ir zemāks kardiovaskulāro notikumu vai mirstības risks, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Miega trūkums ir bieži sastopama problēma, kas var būt saistīts ar hronisku slimību risku, un var būt saistīts arī ar kaulu blīvuma samazināšanos, secināts pētījumā.
Atklāts, ka mākslīgais saldinātājs aspartāms metabolizējas par fenilalanīnu un inhibē zarnu enzīmu, tāpēc neveicina svara un metaboliskā sindroma incidences samazināšanos. Pierādīts, ka notiek pretējais – lietojot aspartāmu, pieaug aptaukošanās un metaboliskā sindroma biežums.
Liekais svars un aptaukošanās jaunībā saistīta ar vairākiem riskiem, piemēram, kardiovaskulāro slimību un cukura diabēta risku. Ir izpētīts, ka pusaudžiem ar lieko svaru notiek arī neatgriezeniskas izmaiņas kaulu struktūrā.
Zinātniekiem izdevies izārstēt insulīna rezistenci un glikozes intoleranci pelēm ar aptaukošanos un cukura diabētu. Tas izdevies, "likvidējot" proteīnu galektīns-3 (Gal3).
Šī gada Eiropas Diabēta Izpētes asociācijas (EASD) tikšanās laikā Minhenē (12.-16. septembrī) publicēti dati, kas liecina, ka vasarā gestācijas diabēta incidence ir visaugstākā. Tas notiek, iespējams, paaugstinātas gaisa temperatūras dēļ.
Pētījumā secināts, ka jaunām pelēm parakstot cilvēkiem lietoto antibiotiku devu ekvivalentus, tām ievērojami palielinājās 1. tipa cukura diabēta attīstības risks.
Pārtraucot lietot estrogēnu saturošu kontracepciju, sievietēm pazeminās D vitamīna līmenis asinīs. D vitamīns darbojas kā hormons, tas iesaistīts imūnās sistēmas funkcionēšanā, kā arī regulē kalcija līmeni asinīs.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.