Rakstā, kas publicēts Doctus 2024. gada septembra numurā, prof. Mackevičs ar komandu ieskicēja hipotireozes izpausmes, kas aizkavē pareizas diagnozes noteikšanu, jo nav tik klasiskas, — anēmiju, dislipidēmiju, garastāvokļa svārstības. Šajā numurā skaidrota hipotireozes saistība ar hipogonādismu.
Osteoporoze ir hroniska slimība, kurai raksturīgs zems kaulu minerālblīvums, izmainīta kaulu mikroarhitektūra, tāpēc samazinās kaulu kvalitāte un palielinās lūzumu risks. [1] Rakstā apkopota informācija par indikācijām DEXA izmeklējumam, osteoporozes diagnostiku, ārstēšanas iespējām.
Hipotireoze ir biežākais vairogdziedzera funkcijas traucējums. Tās sastopamība populācijā pēc daudzu pētījumu meta–analīzes datiem Eiropā sasniedz 3,05 %. Nediagnosticēta hipotireoze konstatēta gandrīz 5 % gadījumu (4,94 %). [1] Var runāt par vairākiem hipotireozes variantiem: primāru, sekundāru, terciāru un kvartāru jeb tireoīdo hormonu rezistences sindromu.
No visiem diabēta gadījumiem 1. tipa cukura diabēts (CD) attiecas uz 5—10 %, un tā pīķi novēro pubertātes un jauniešu vecumā. Pirms insulīna izgudrošanas 1922. gadā dzīvildze ar 1. tipa CD bija vien daži mēneši. Lai gan kopš tā brīža insulīna ražošana, zāļu ievades iespējas un tehnoloģijas glikēmijas uzraudzībā tikai attīstījušās, joprojām daļa 1. tipa CD pacientu nesasniedz mērķus un piedzīvo komplikācijas ar lielu klīnisko un emocionālo slogu.
Pasaulē pieaugošā 2. tipa cukura diabēta pacientu skaita dēļ uzmanība vēl vairāk jāpievērš dažādu mikrovaskulāru un makrovaskulāru komplikāciju attīstībai un to novēršanas iespējām. Pētījumā DISCOVER norādīts, ka visvairāk mikrovaskulāru komplikāciju konstatēts tieši Eiropas pacientiem. Vai tas ir stingrākas pacientu uzraudzības un rūpīgāka skrīninga rezultāts? Jebkurā gadījumā šie skaitļi liecina par nepieciešamību uzlabot 2. tipa cukura diabēta pacientu aprūpi, lai maksimāli mazinātu vai aizkavētu komplikāciju risku. Par 2. tipa cukura diabēta pārvaldību un situāciju Latvijā vaicājam endokrinoloģei Dr. Renātei Heldai.
D vitamīna papildu lietošana sākta pirms 100 gadiem — šogad sagaidīta apaļa jubileja! Steenbock un Hess neatkarīgi viens no otra 1924. gadā konstatēja: no produktiem iegūto D2 vitamīnu jeb ergokalciferolu (D3 vitamīns jeb holekalciferols vēl nebija atklāts) apstarojot ar ultravioleto starojumu (UVS), tas iegūst potenciālu rahīta ārstēšanā un profilaksē. Vienlaicīgi rahīta profilaksei un ārstēšanai pētītas speciālas lampas (piemēram, kvarca starojuma vai UVS lampas) un dažādi diētas elementi (piemēram, mencu aknu eļļa).
Kolonoskopiju izmanto gan diagnostikas, gan ārstēšanas nolūkā, lai identificētu un ārstētu dažādas patoloģijas kuņģa—zarnu trakta apakšējā daļā, un tā ir būtiska kolorektālā vēža skrīninga sadaļa. [1; 2] Svarīgi atzīmēt, ka diabēta pacientiem mēdz būt plašs gastrointestinālo simptomu spektrs un ir palielināts risks kolorektālā vēža attīstībai, [3; 4] tāpēc bieži tiek indicēta kolonoskopija.
Ar 2. tipa cukura diabētu sirgst aptuveni 7 % iedzīvotāju pasaulē, un paredzams, ka līdz 2025. gadam to skaits pieaugs līdz 300 miljoniem pacientu, [1] tāpēc joprojām, ņemot vērā šīs slimības patoģenēzes mehānismus, tiek radītas arvien jaunas preparātu grupas, kas pazeminātu ne tikai glikozes līmeni asinīs, bet palēninātu arī cukura diabēta vēlīno komplikāciju progresēšanu un mazinātu mirstību no tām.
Osteoporoze ir viena no biežākajām kaulu slimībām, kas ilgstoši noris bez simptomiem un tiek diagnosticēta tikai pēc kāda kaula lūzuma. Pēc 50 gadu vecuma trešdaļai sieviešu un piektdaļai vīriešu attīstās osteoporoze, pakāpeniski samazinās kaulu blīvums, tiem kļūstot porainiem un trausliem.
Attiecības starp endokrīnajām un psihiskajām slimībām ir divvirzienu. Liela daļa endokrīno traucējumu ir saistīti ar psihiskiem simptomiem — un arī psihiskās slimības izraisa hormonālās aktivitātes izmaiņas, kā tas ir, piemēram, virsnieru un vairogdziedzera hormonu gadījumā. Dažkārt psihiskās izpausmes parādās vēl pirms organiskiem endokrīnās disfunkcijas simptomiem, [1] kas var palīdzēt diagnostikā, ja par to aizdomājamies.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
Uztura bagātinātāji (UB) ar kurkumu ir dabiski antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi. Izteikta hipotēze, ka šie līdzekļi varētu noderēt acu veselībai, mazinot risku attīstīties ar vecumu saistītas makulas deģenerācijai (MD). Lai novērtētu šo UB efektu, veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
