Behčeta slimība jeb “Zīda ceļa” slimība ir reta, hroniska sistēmiska iekaisuma slimība, kuras izplatība pasaulē ir 1—9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kopā ar šīs slimības nosaukumu mūsdienās joprojām dzīvo atmiņas par dermatologu profesoru Hulusi Behchet, kas 20. gadsimta sākumā aprakstīja savus novērojumus par klīnisko simptomu triādi: aftozo stomatītu, konjunktivītu un mutes dobuma un ģenitālā trakta čūliņām.
Mūsdienīgas ļaundabīgo audzēju medikamentozas ārstēšanas balsts ir panākumi vēža šūnu molekulāro un ģenētisko izmaiņu izpētē. Zinātnieki atklājuši vairākas signālsistēmas, kas regulē šūnu dalīšanās un bojāejas mehānismus. Noteiktu ģenētisko mutāciju dēļ daudzu šo signālsistēmu aktivitāte vēža šūnās var būt krasi paaugstināta.
S. pneumoniae — biežāko sadzīvē iegūtas pneimonijas izraisītāju mūsdienās — pirmo reizi siekalu dziedzeru sekrētā 1881. gadā izolēja Luijs Pastērs, bet S. pneumoniae ierosinātās infekcijas antibakteriālajā terapijā prevalē penicilīnu grupas medikamenti.
Rudens periodā arvien vairāk cilvēku saules gaismu meklē siltākos zemeslodes nostūros. Taču Latvijas klimatā iegūtās saaukstēšanās komplikāciju gadījumā var būt nepieciešama antibakteriāla vai simptomātiska terapija. Ar ko jārēķinās? Par to šajā rakstā.
Jaunu mutes dobuma ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits katru gadu pasaulē ir 365 tūkstoši. Arī Latvijā mutes dobuma audzēji ir aktuāla problēma onkoloģijā. Audzēju sastopamības pieaugums vērojams vīriešiem un līdz ar vecumu. Galvenie modificējamie riska faktori ir smēķēšana un slikta mutes higiēna.
Ar jaunajām diagnostikas metodēm var aplūkot izmaiņas, kas pirms pāris gadiem pat nebija izpētītas, taču mūsdienu tehnoloģiju laikmetā iespējams gan konstatēt šīs pārmaiņas, gan raksturot to būtību. Šāda rakstura pārmaiņas atspoguļotas šajā klīniskajā gadījumā.
Lai gan pavājinātas kognitīvās spējas nav iespējams atjaunot līmenī, kādā tās bija pirms demences attīstīšanās, tomēr iespējama neliela simptomu uzlabošanās, novēršot depresīvo simptomātiku, trauksmi, agresiju, lai ar rehabilitācijas palīdzību pacients relatīvi apmierinoši iekļautos ikdienas dzīvē.
Ar šo klīnisko gadījumu vēlamies izcelt patiesībā sen zināmus, taču mūsdienu steigā bieži piemirstus medicīniskās aprūpes stūrakmeņus: komandas darbu un individualizētu pieeju pacientam.
Klīniskā gadījumā apskats pie mums atceļojis no Cīrihes un stāsta par retu patoloģiju, kas sastopama tikai pāris cilvēkiem uz miljonu iedzīvotāju. Secinājums — divas galvas gudrākas par vienu, tāpēc sarežģītus gadījumus vienmēr ieteicams apspriest ar kādu pieredzējušu kolēģi.
Akūts miokarda infarkts (AMI) grūtniecības laikā per se ir akūts stāvoklis, kad jāveic neatliekami dzīvību glābjoši pasākumi, īpaši tāpēc, ka tiek apdraudēta gan mātes, gan bērna dzīvība. Vispārējā populācijā koronāro artēriju slimības sastopamība reproduktīvā vecuma sievietēm ir maza, tomēr grūtniecības laikā AMI attīstības risks palielinās 3—4 reizes.
