PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Klīniskie gadījumi

Bērnībā sākusies recidivējoša elpceļu papilomatoze. Klīniskā gadījuma apskats

Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]

I. Liepiņa, I. Grantiņa, J. Sokolovs

Slēgtas fasciālās telpas sindroms vai tromboze? Diagnostikas izaicinājumi

Slēgtas fasciālās telpas (SFT) sindroms (compartment syndrome) un ekstremitāšu tromboze dažādu patofizioloģisko faktoru ietekmē var radīt audu išēmiju līdz pat neatgriezeniskiem audu bojājumiem ekstremitātē. Salīdzinoši līdzīgie simptomi — sāpes, parēze (tūska) un parestēzija — var radīt grūtības diagnostikā arī pieredzējušiem mediķiem. Tomēr savlaicīga diferenciāldiagnoze ir būtiska, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas stratēģiju un novērstu nopietnas sekas.

E. Vaska

HIV infekcija. Diagnosticēta pēc 50 gadu vecuma

Pasaulē tiek uzskatīts, ka pastāv trīs pandēmijas — tuberkuloze, Covid–19 infekcija un HIV infekcija. Tuberkulozes un Covid–19 infekcijas ierobežošanai izmanto vakcīnas, bet HIV infekcijai, lai gan tā zināma jau no 20. gadsimta 80. gadiem, efektīvas vakcīnas joprojām nav. Tāpēc agrīna diagnostika un ārstēšana tiek uzskatīta par HIV infekcijas profilakses stūrakmeņiem.

G. Stūre, E. Levenšteina

Vairogdziedzera darbības traucējumi psihiatriskajā praksē

Attiecības starp endokrīnajām un psihiskajām slimībām ir divvirzienu. Liela daļa endokrīno traucējumu ir saistīti ar psihiskiem simptomiem — un arī psihiskās slimības izraisa hormonālās aktivitātes izmaiņas, kā tas ir, piemēram, virsnieru un vairogdziedzera hormonu gadījumā. Dažkārt psihiskās izpausmes parādās vēl pirms organiskiem endokrīnās disfunkcijas simptomiem, [1] kas var palīdzēt diagnostikā, ja par to aizdomājamies.

I. Everte

Rīkles un barības vada rekonstrukcija ar mikrovaskulāru tievās zarnas transplantātu pacientei ar agresīvu sinoviālu sarkomu

Primāras sarkomas galvas un kakla rajonā ir retas: 4—10 % no visiem galvas un kakla audzējiem. [1] Sinoviālas sarkomas galvas un kakla rajonā ir vēl retāk — tikai 5—10 % no visiem sinoviālo sarkomu gadījumiem. [2] Radikāla ķirurģiska audzēja ekscīzija joprojām ir galvenā lokalizētas slimības ārstēšanas metode, taču operācijas apjoms var izraisīt ievērojamu mirstību, funkcionālus traucējumus un ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti.

P. Srebnijs, R. Deksnis, I. Jelovskis, E. Sīviņa, J. Nikolajeva, S. Salaka, A. Svare, S. Isajevs, J. Zariņš

Anestezioloģiskie un ķirurģiskie apsvērumi pacientam ar ektopisku AKTH sindromu

Kortizola regulācijā piedalās hipotalāma—hipofīzes—virsnieru ass. Hipotalāms sekretē adrenokortikotropā hormona atbrīvotājhormonu (KAH), kas ir hipofīzi regulējošs hormons. Pateicoties hipotalāma—hipofīzes vārtu sistēmai, tiem ir kopīga asinsapgādes sistēma, un adenohipofīze caur kapilāru sieniņu saņem hormonālo ietekmi no hipotalāma, var sintezēt un sekretēt adrenokortikotropo hormonu (AKTH). [2] Pacientei šajā klīniskajā gadījumā bija indikācijas bilaterālai adrenalektomijai bez primārā ektopiskā AKTH producējošā audzēja identificēšanas.

S. Jablonska, A. Rūtiņš, M. Rikmane, D. Jakovels, I. Konrāde, A. Ozoliņa

Ektopiska AKTH sekrēcija plaušu sīkšūnu vēža gadījumā

Neiroendokrīnie audzēji ir audzēju veids, kam raksturīgas gan endokrīno šūnu, gan nervu šūnu pazīmes. Neiroendokrīnie audzēji var sekretēt dažādus hormonus, arī adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas izraisa hiperkortizolismu un Kušinga sindromu. Aprakstītajā klīniskajā gadījumā slimniecei diagnosticēja ektopisku Kušinga sindromu, kura pamatcēlonis bija diseminēts sīkšūnu plaušu vēzis.

N. Šenterjakova, A. Stāka