Pacienta ārstēšanā iesaistījās ļoti daudzi konsultanti, arī infektologi, ķirurgi. Kāpēc mēs šo pacientu demonstrējam? Medicīnā ir bieži gadījumi, reti gadījumi un ļoti reti gadījumi. Diagnoze liesas infarkts sastopama diezgan bieži, bet aknu infarkts - ļoti reti. Bija jācīnās ar aknu infarkta komplikācijām - abscess, tā drenāža. Mūsu prezentācijas mērķis ir parādīt retas slimības, un šis ir ļoti rets gadījums.
Klīniskā gadījuma apraksta tēma ir epitēlijķermenīšu karcinoma - rets primāras hiperparatireozes cēlonis, kas prasa ilgstošu pacienta kontroli dinamikā, jo slimībai ir nozīmīgs recidīva risks. Vēlamies atgādināt arī to, ka ne vienmēr "labvēlīga" histoloģijas atbilde izslēdz ļaundabīgu slimību.
Klīniskā gadījuma demonstrācijā paciente ar hroniska C vīrushepatīta infekciju, kas netika savlaicīgi ārstēta: paciente uz stacionāru devās novēloti, viņai bija tipiskas aknu cirozes komplikācijas – sepse un asiņošana no barības vada vēnām.
Šajā klīniskajā gadījumā būtiski bija laikus atpazīt slimības simptomus un noteikt pareizu diagnozi, nepieļaujot ārstēšanas kļūdas, lai novērstu slimības progresēšanu un iespējamu letalitāti. Kušinga slimība ir grūti diagnosticējama, un, kā rāda šis klīniskais gadījums, arī pareizai, adekvātai ārstēšanai vienmēr ir kritiskais periods, kad mainās hipotalāma–hipofīzes–virsnieru ass regulācijas sistēma. Šīs slimības gadījumā pacienta nāves risks pēcoperācijas periodā ir lielāks nekā periodā pirms operācijas.
Varicella zoster vīruss klīniski var izpausties gan ar vējbakām (primārā forma), gan ar herpes zoster jeb jostas rozes infekciju (sekundārā slimības forma). Slimo gan imūnkompetenti, gan imūnkompromitēti pacienti. Turklāt herpes zoster infekcija ir iespējama cilvēkiem, kas pārslimojuši vējbakas neatkarīgi no to formas smaguma. Vīruss latenti persistē spinālajos ganglijos un, atkārtoti aktivējoties, var izraisīt infekcijas uzliesmojumu. Atkārtotas aktivācijas mehānisms nav pilnīgi skaidrs, biežāk slimo cilvēki pēc 60 gadu vecuma. Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir parādīt visai biežas infekcijas norisi un ārstēšanu pacientiem ar traucētu imūnsistēmas darbību.
Klīniskā gadījuma atspoguļojuma mērķis ir akcentēt histoloģijas izmeklējumu nozīmi slimības diagnostikā un to, ka negatīva biopsijas atbilde neizslēdz ļoti nopietnu saslimšanu, kuras diagnosticēšanā ļoti liela nozīme ir vairāku ārstu komandas darbam.
Hemohromatozes (HH) diagnoze klīniskajā gadījumā aprakstītajam pacientam apvieno cukura diabēta, neskaidras ģenēzes hepatīta un aknu cirozes diagnozes. Literatūras pārskats par dzelzs vielu maiņu pacientiem ar hemohromatozi skatāms Doctus jūlija numurā (29.–39. lpp.). Šis klīniskais gadījums uzskatāmi parāda, ka HH ne uzreiz var identificēt, jo tā var maskēties zem vairāku dažādu un it kā savstarpēji nesaistītu slimību maskas. HH klasisko klīnisko triādi veido trīs pazīmes: bronzas toņa ādas hiperpigmentācija, sekundārs cukura diabēts un aknu ciroze.
Klīniskā gadījuma prezentācijas mērķis ir atspoguļot neapmierinoši kompensēta cukura diabēta infekciozas komplikācijas un to ārstēšanā izmantoto antibiotiku blakusparādības, kā arī akcentēt un pievērst uzmanību medikamentu retam un ļoti nopietnam toksiskam efektam kombinācijā ar daudzu orgānu disfunkcijas sindromu (MODS).
Latvijā izveidojusies tāda kā bedre, un daudzi domā, ka ir tikai slikti. Tomēr haotiskais demokrātisms, kas Latvijā vērojams daudzās sabiedriskās aktivitātēs, patiesi ir tāds. Mēs mazliet atšķiramies no citiem, bet nav zināms, vai tas vienmēr ir slikti, taču, ja runājam par infekciju profilaksi, tad individualizēšana, nespēja daudzas lietas organizēt pēc plāna nav ar labām sekām. Šoreiz klīniskajā gadījumā par netipiskas lokalizācijas difteriju.
Klīniskais gadījums prezentē sešu gadu ilgu slimības vēsturi. Paciente ar pacietību izturēja atkārtotas augšējās un apakšējās endoskopijas. Apmēram divas reizes gadā hospitalizēta asins pārliešanai. Kārtējā stacionēšanas reizē pacientei veica datortomogrāfiju vēdera dobumam un izmeklējumā konstatēja negaidītu atradi.
