Patlaban Latvijā valsts zāļu kompensācijai uz vienu iedzīvotāju tērē 45 eiro, kamēr vidēji Eiropā – astoņas reizes vairāk; nākamajos divos gados nekādas pārmaiņas netiek solītas. 2008. gadā pacienti par kompensējamiem medikamentiem no savas kabatas piemaksāja sešus miljonus latu, 2009. gadā – septiņus. Šobrīd valstī medikamentu kompensācijas sistēma ir vērsta uz ekonomisku zāļu izvēli. Arī likumdošana nosaka: ārstam ir pienākums informēt pacientu par lētākām alternatīvām, un farmaceiti ir aicināti piedāvāt un aizvietot dārgāku medikamentu ar lētāku, taču vai var teikt, ka ekonomiskas zāļu izvēles principi realitātē strādā? Ar mērķi veicināt ekonomisku zāļu lietošanu Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija rīkoja diskusiju veselības aprūpes profesionāļiem. Doctus atspoguļo būtiskākos tikšanās secinājumus un diskusijas momentus.
Stradiņu simtgadē atbild Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Stratēģijas padomes loceklis un Internās medicīnas klīnikas vadītājs prof. Valdis Pīrāgs.
Pazīstamais aptieku zīmols Pils aptieka vedina domāt par uzņēmumu ar stabilām, tradīcijās balstītām un pārbaudītām vērtībām farmācijas vidē, pat ar zināmu senatnības piesitienu. Tas arī atbilst patiesībai. Taču tieši šis uzņēmums pagājušajā gadā īstenojis Latvijā vēl īsti nenovērtētu projektu. Jau gadu pastāv interneta aptieka pilsaptieka.lv, kas ieguvusi arī bezrecepšu medikamentu tirgošanas licenci internetā.
Nez vai reiz pienāks tāda diena, kad inspektorus mīlēs un gaidīs atplestām rokām. Taču ne par to stāsts. Drīzāk – kāda ir kontroles jēga un kāds ir prakses ārsta papīru darba lietderības koeficients. Mēģinot noskaidrot, kura rokās ir padarīt prasības racionālas, vienlaikus novēršot riskus un nepadarot ārstu par rakstvedi, atbildības bumbiņa tā arī palika karājamies gaisā...
Pērnā gada pašā nogalē tika pieņemts lēmums, ka primārās aprūpes komandā atgriežas pediatrs. Tas nozīmē, ka viņš no šā gada janvāra var dibināt ārsta praksi un sniegt valsts apmaksātu pakalpojumu līdzīgi kā ģimenes ārsts. Pediatri teic: mēs taču jau pirms desmit gadiem brīdinājām, ka ambulatoro pediatru nostumšana malā cietīs fiasko. Tikmēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācija pauž viedokli – tā ir atgriešanās pie sovjetiskas veselības aprūpes sistēmas, kas redz tikai daļu no cilvēka veselības problēmām; patlaban praktizētā aprūpe ir eiropeiska un ļauj cilvēka veselību redzēt kompleksi no dzimšanas līdz aiziešanai. Nevēloties nostādīt pediatrus pret ģimenes ārstiem, gribējām palūkot, cik eiropeiska īstenībā ir mūsu veselības aprūpe, kādi reformu līkloči pēdējos piecpadsmit gados bija jāpieredz ambulatorā pediatra institūcijai un vai bērnu aprūpe no tā ir ieguvusi vai zaudējusi.
Nu, nav gluži tā, ka labi un talantīgi jaunie ārsti sēž uz kofera un ir gatavi pasūtīt biļeti lidojumam vienā virzienā. Trīs jaunie ārsti, kuri strādā Latvijas slimnīcās, atklāj, kā jūtas, konkurējot ar pieredzējušiem kolēģiem, un kāds tuvplānā izskatās viņu sapnis par medicīnu. Viņi atklāj, ka ir gatavi vēl mazliet gaidīt, jo patiešām gribētu būt noderīgi tepat – mājās.
Eiropas Radiologu asociācija (ESR) šā gada oktobrī Rīgā rīkoja kongresu Mangement in Radiology (MIR). Katru gadu ESR organizē kongresu dažādās Eiropas valstīs, uzaicinot par lektoriem vadošos pasaules radiologus, lielāko medicīnas iestāžu vadītājus un veselības aprūpes organizatorus. Doctus uz sarunu aicināja MIR vadītāju dr. Nicola Strickland (Lielbritānija) un Latvijas Radiologu asociācijas viceprezidenti dr. Māru Epermani.
