Pētot algu un piemaksu jautājumu, nepamet sajūta, ka brīžiem lūkojamies greizajos spoguļos. Normatīvie akti, likumdošana ataino vienu realitāti, bet cipars algas kontā mēneša beigās un regulāra pārslodze daudzu gadu garumā – gluži ko citu.
Aploksnes kā savdabīgs postpadomju valstu veselības aprūpes sistēmu piedēklis būtu pētījuma vērtas. It kā traucē, it kā visiem liek justies neērti, bet šķirties no tām pavisam – arī žēl. Pacienti gatavi maksāt aploksnēs, bet nav gatavi maksāt legāli. Ārsti – kāpēc neņemt, ja dod? Un galu galā, kur skatās Temīda: kāpēc celtniekam ar deviņu klašu izglītību par lamināta ieklāšanu maksā vairāk nekā ārstam par viņa veikumu? Arī valsts aploksnes ne īsti nosoda, ne akceptē. Un ne jau mēs tādi vienīgie, citviet vērojami vēl lielāki grāvēji. Armēnijā, piemēram, valdība bija izkalkulējusi, ka iedzīvotāji uztur dakterus, tāpēc mierīgu sirdi mediķiem vairākus gadus neizmaksāja algas. Un tomēr. Ja godīgi, tad Valsts prezidenta vēlēšanas apliecināja, ka problēma pastāv.
Moderna 21. gadsimta izkārtne vai atgriešanās pie gadu tūkstošos dažādās kultūrās pārbaudītām vērtībām? Ķermeņa lutināšana vai izaicinājums uzlabot nācijas veselību? Kas spa ir šodien? Un ko ar sanum per aqua saprata senie grieķi un romieši? Vēsturiskā griezumā stāsts par vienu no pasaulē senākajiem ārstniecības veidiem.
Kamēr globālajā farmācijas laukā zāļu ražotāji nodarbojas ar smalku savu interešu lobiju, tikmēr zāļu izrakstītājam, izsniedzējam vai lietotājam, kurš stāv malā no šīm peripetijām, rodas daži vienkārši jautājumi. Piemēram, kas ir īsta inovācija – vai jebkurš jaunums? Un kā var rasties situācija, ka mūsu valstī atsevišķiem medikamentiem ir monopolstāvoklis, kamēr citviet Eiropā tiem tāda nav? Skaidrību palīdz ieviest Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece MĀRA ROZENBLATE.
Pērnā gada nogalē valsts ir parādījusi labu žestu: apstiprinājusi profilaktisko apskašu programmu un nosaukusi profilakses cenu. Ģimenes ārstam par katru veikto vakcināciju un profilaktisko apskati samaksā atbilstoši tarifiem (piemēram, par pieaugušo vispārējo veselības pārbaudi – 3,03 latus, par apskati pirms vakcinācijas 92 santīmus, par ginekoloģisko profilaktisko apskati – 2,96 latus). Tāpat par katru pacientu, kurš ar ģimenes ārsta nosūtījumu saņēmis profilaktiskos izmeklējumus, tiek vienreizējs maksājums – 50 santīmi. Taču jau vairākus gadus netiek izlietoti profilaktiskajām apskatēm atvēlētie līdzekļi – 2006. gadā no 2,7 miljoniem latu iztērēti tikai 625 tūkstoši. Kas ir slimību profilakses šaurais kakls? Kāds ir scenārijs labākai rītdienai? Par to diskutē ģimenes ārsti un speciālisti.
Lomas sadalītas. Zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem kā aktīvākajiem ticis uzbrucēja tituls. Valstij – aizsarga gods, vienmēr primāri rūpējoties par sabiedrības ieguvumu. Bet ārstam un farmaceitam – jāsargā vārti. Kā pēdējai un atbildīgākajai instancei garajā medikamenta ražošanas un izplatīšanas ķēdītē.Taču zāļu tirgus laukumā valda domino princips: nekad nezini, kurp tevi aizvedīs spēle. Par Latvijas farmācijas tirgu, raugoties no spēlētāju pozīcijām, bet galvenokārt par saspēli – lasiet šajā rakstā!
Turpinām iepriekšējā numurā aizsākto tematu par inovācijām medicīnā. Vaicājot vairāku medicīnas jomu ekspertiem, kas pieder šodienas vēsturei un ko gaidīt no rītdienas, daudzi no viņiem, pirmkārt, uzmanību pievērsa jauninājumiem, kas būtu nepieciešami palīdzības sniegšanas organizācijā. Diemžēl tas nereti arī ir pakāpiens, uz kura jāuzrāpjas, lai varētu domāt par jaunradi slimību diagnostikā un ārstēšanā.
Lai pievērstu uzmanību pasaulē arvien augošajam veselības aprūpes darbinieku trūkumam, kas savukārt met akmeņus veselības sistēmu pienācīgai darbībai, aizvadīto Pasaules Veselības organizācija bija izsludinājusi par cilvēkresursu gadu. AIGA RŪRĀNE, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: „Problēma daudzviet ir briedusi gadu desmitiem ilgi, tai nav pievērsta pietiekama uzmanība, tāpēc daudzas valstis ir nopietnas krīzes priekšā. Tiek prognozēts, ka krīze nākamajos gados padziļināsies, tāpēc jārīkojas nekavējoties.” Viņa stāsta arī par izaicinājumiem, kas gaidāmi jau visdrīzākajā laikā.
Kad esi uzrāpies uz kārtējā sasniegumu pakāpiena un šķiet, teju, teju aiz astes noķerts sensacionāls atklājums, kas līdzēs cilvēcei efektīvāk uzveikt kādu slimību, ieraugi – priekšā nākamais kāpiens. Arvien mainīgā un līdz galam neizzinātā cilvēka daba kā mūžīgs izaicinājums zinātniekiem liek meklēt atkal un atkal jaunas iespējas, ko piedāvāt mūsdienu medicīnai.
Tālāk, augstāk, vairāk - tā, mazliet pārfrazējot olimpisko saukli, tas varētu būt piederīgs arī ārstu tālākizglītības maratonam. Tiesa, čempiona titulu iegūt ir visai sarežģīti. Gan meklējot brīvos līdzekļus savā, farmācijas kompāniju, asociācijas vai valsts kabatā. Gan krājot resertifikācijai nepieciešamos kredītpunktus un nepazaudējot patieso orientieri - izglītošanās saturu un kvalitāti. Gan spriežot, kādas pilnveidošanās iespējas ir nozīmīgākās. Par pēdējo interesanta piebilde - nule oktobrī Doctus sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju veica aptauju, kas uzrāda, ka 48 procenti aptaujāto respondentu par vērtīgāko tālākizglītošanās iespēju uzskata ārstu profesionālo asociāciju konferences, 14 procenti priekšroku dod medicīnas literatūrai un presei, bet tikai pieci procenti - starptautiskiem kongresiem un trīs procenti ārstu savas zināšanas papildina, veidojot publikācijas. Tālākizglītības jomā nepārprotami līdera pozīcijas nostiprina profesionālās asociācijas. Lai analizētu sertificēta ārsta tālākizglītības procesu, Doctus diskutē ar dažādu specialitāšu ārstiem.
