Pacients pie ārsta nokļūst ne tikai ar savu slimību, bet arī sociālo statusu. Sociālo gadījumu slogs aug – 28% iedzīvotāju Latvijā draud ieslīgt nabadzībā. Vientuļi, trūcīgi un guloši pacienti, kuru tuvinieki maizi pelna Eiropā; pacienti bez dzīvesvietas un darba; bērni, kas slimnīcā paliek ilgāku laiku, jo vecākiem nav naudas transportam, lai atvasi izvadātu uz procedūrām dienas stacionārā...
Atbild ARMANDS PLORIŅŠ, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktors
Uz Doctus jautājumiem par politiķu kabineta domāšanu, par to, kādus "jostas savilkšanas" pasākumus nākamgad var sagaidīt mediķi un par izredzēm uz papildu finasējumu nozarei atbild veselības ministre INGRĪDA CIRCENE
Veselības aprūpes sistēmas darbības mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts izaugsmi un konkurētspēju. Veiksmīgi organizēta un pietiekami finansēta veselības aprūpe to panāk divos galvenajos veidos: samazinot saslimstību un mirstību un radot zināmu drošības izjūtu un motivāciju maksāt nodokļus. Ne velti Eiropas Komisija (EK) uzsver, ka veselības aprūpe ir viena no nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikas nozarēm. [1] Runājot vienkāršāk, katrs veselības aprūpē ieguldīts eiro vidējā termiņā valstij nes ienākumus 1,83 eiro apmērā. [2] Diemžēl Latvijas veselības aprūpe 20 atjaunotās neatkarības gados tā arī nav sagaidījusi pienācīgu valsts atbalstu.
Veselības ministrijas iniciatīva noteikt ārstiem par pienākumu pirmreizēji izrakstīt lētākās līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamās zāles sakūlusi diskusiju. Ar ārstu un pacientu organizāciju protestiem, rakstot atklātu vēstuli. Vai valstij ir tiesības “ienākt” ārsta kabinetā un iejaukties ārsta un pacienta sarunā?
Uz Doctus jautājumiem par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības nākotni, savstarpējās pazīšanās ētiskiem konfliktiem un sadarbību ar ģimenes ārstiem atbild pediatre un psihoterapeite ANDA ČAKŠA, kura konkursa rezultātā 2011. gada 18. jūlijā tika iecelta par Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāju.
Jaunie un topošie ārsti un farmaceiti – pēc 10–30 gadiem viņi būs paaudze, kas veidos veselības aprūpes pamata kapitālu. Paaudze, kas noteiks toni, attīstības gaitu un iespējas Latvijas medicīnā.
Daudzas publikācijas ar nākotnes medicīnas ainiņām līdzinās zinātniskajai fantastikai. Daudz kas no tā jau notiek pētnieku laboratorijās. Piemēram, implantējama aptieciņa, kuras iekšpusē ir 100 mazītiņu rezervuāru (katra tilpums ir mililitra 3000. daļa), kas var uzglabāt un pēc elektroniskas komandas izsniegt zāles. Pētnieki strādā pie DNS atšifrēšanas tehnoloģijām, kas pašlaik lielākoties līdzinās datoriem to ēras sākumā, taču parādās arī kompakti skārienjutīgi aparāti.
Uz 10 jautājumiem par medicīnas izglītības nāktones iecerēm, ambicioziem mērķiem, starptautisko ievirzi un konkurenci Latvijas mērogā atbild Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) attīstības prorektors TOMS BAUMANIS
Uz 10 jautājumiem par farmacietu profesijas tālāko attīstību, prestižu, par aptieku ķēdēm, kā arī par pieciem biedrības prezidentes amatā pavadītiem mēnešiem atbild Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente KITIJA BLUMFELDE
