Pirms 96 gadiem dibinātā P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (KUS) šobrīd ir lielākā veselības aprūpes iestāde Latvijā. Tādai tai plānots būt arī turpmāk. Slimnīcā darbojas astoņas klīnikas, divi institūti, 15 centri, dienas stacionāri, ambulatorā daļa un konsultatīvā poliklīnika. Tā ir mācību bāze medicīnas studentiem. Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto modernizācijas plānu (Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu), 2010.gadā P.Stradiņa KUS būs lielākā slimnīca Latvijā, iekļaujoties vienotā apvienībā ar citām ārstniecības iestādēm. Lai realizētu šo mērķi, nepieciešams palielināt kopējo slimnīcas telpu platību. Iespējams, jau pēc pāris gadiem sāksies vērienīga teritorijas rekonstrukcija, kuras īstenošana varētu izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus latu. Slimnīcas paplašināšanas iecere varētu īstenoties līdz 2011.- 2013.gadam.
Pirmais, ko Lekko provinces (ziemeļos no Milānas) pacienti izdara, kad ienāk daktera Tedeši ofisā, – iedod ārstam savu elektronisko veselības karti ievietošanai karšu lasītājā. Lai piekļūtu pacienta informācijai, arī dakterim nepieciešama identifikācijas karte. Programma identificē ārstu un pacientu, kā arī reģistrē tos Lombardijas serverī. Dažu sekunžu laikā ārsts iegūst informāciju par pacienta vecumu, adresi, iepriekšējām slimībām, lietotajiem medikamentiem un izmeklēšanu rezultātiem. Ja pacients ievada savu PIN kodu, tad Tadeši var piekļūt arī konfidenciālai informācijai, piemēram, par hepatīta infekciju. Kad dakteris ieraksta savu PIN kodu, viņš turpat no sava kabineta var norīkot pacientu uz tālāku izmeklēšanu, reģistrējot pie speciālista, vai izrakstīt elektronisko recepti. Sistēma automātiski pārbauda, kādi ir izrakstīto un pacienta pašlaik lietojamo zāļu mijiedarbības negatīvie efekti. Kad pacients dodas uz aptieku, recepte tiek pārbaudīta vēlreiz...*
Ārstēt vajag ne vien slimību, bet arī cilvēku, kuru tā piemeklējusi. Gadsimtos krāta pieredze apstiprina, ka ar klasisko terapiju slimniekam bieži vien nepietiek – ir vajadzīgs arī garīgs atbalsts, kā radīšanai daudzviet slimnīcās un klīnikās darbojas īpašs – garīgās aprūpes – dienests. Savu viedokli par šo darbu pauž Doctus uzrunātie ārsti un slimnīcu kapelāni.
Nebūs daudz melots, apgalvojot, ka teju ikvienas lielākas vai mazākas medicīnas iestādes vadītājs un arī privāti praktizējošs ārsts būs kaut reizi iedomājies par jauko iespēju, kam noticēja Buratino: ka varētu iestādīt naudiņu zemē un tad sagaidīt, kad sanaudo bagātīgs naudas koks! Tomēr visi zinām, cik diemžēl mānīga bija šī cerība...
Ar pamatīgiem neirstošiem mezgliem stiprinātas tauvas Latvijas veselības aprūpes smagnējo gaitu varētu veiksmīgi vilkt kalnup. Protams, neviens necer, ka šis ceļš varētu būt kas līdzīgs vasarīgai promenādei gar jūru. Pārmaiņas nemēdz būt vieglas. Arī Latvijas slimnīcu pārprofilēšanas un apvienošanās process kā viens no soļiem ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas jeb struktūrplāna ieviešanas ietvaros nevar tāds būt. Doctus, balstoties uz pārmaiņu skarto ārstniecības iestāžu vadītāju viedokļiem, kā arī precizējot Veselības ministrijas nostāju un plāna pamatojumu, novērtē procesa pozitīvos un problemātiskos aspektus šobrīd – būtībā vēl pašā ceļa sākumā.
