Pirms 17 gadiem SARS bija Āzijā un Kanādā, tagad COVID-19 ir tepat pie mums − Eiropā un Latvijā. Apkārt esošais emociju spektrs ir ļoti tuvs tam, ko žurnāla lappusēs aprakstījām toreiz. Tāpēc nolēmām pārpublicēt 2003. gada DOCTUS rakstu (šie numuri nav digitalizēti portālā doctus.lv) par tā laika ārstu stāstiem no infekcijas epicentra. Daudz līdzību.
Visā pasaulē notiek sociālā distancēšanās. Tiek slēgtas valstu robežas, ierobežota cilvēku pulcēšanās, ieviesta divu metru distancēšanās. Apvienotā Karaliste runā par kolektīvās imunitātes izveidošanu. Kāpēc šī pieeja ir riskanta?
Kādi ir Covid-19 klīniskie un epidemioloģiskie kritēriji? Kādi ir ieteikumi sākotnējai rīcībai stacionārajām un ambulatorajām iestādēm Covid-19 aizdomu gadījumā? Kādi ir nepieciešamie individuālās aizsardzīvas līdzekļi?
Lai gan ik gadu pavasarī, vasarā un agrā rudenī plašsaziņas līdzekļos publicēti brīdinājumi ievērot piesardzību saistībā ar ērču aktivizēšanos, Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar tādām ērču pārnestām infekcijas slimībām kā ērču encefalīts, Laimas slimība un anaplazmoze būtiski nemainās.
Kad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste RSU profesore LUDMILA VĪKSNA spēra pirmos soļus ārstes profesijā, viņa piedzīvoja pamatīgas ugunskristības, jo meningokoka epidēmija pļāva jaunus un vecus, slimnīcas gaiteņi bija pārpildīti ar slimniekiem, arī mirstošajiem. Pēc tam sekoja difterijas epidēmija.
HIV pacientiem zūd imunitāte pret baku vīrusu pat tad, ja bērnībā šie cilvēki ir saņēmuši vakcīnu pret to un antiretrovirālā terapija (ART) ir atjaunosi lielu daļu viņu imunitātes, secināts pētījumā.
Pretgripas vakcīna samazina infekcijas iespējamību, bet tomēr, šī brīža vakcīnu efektivitāte ir tikai 40 – 60 %. Jaunā pētījumā pierādīts, kā izmainās RNS līmenis šūnās pēc infekcijas vai vakcīnas. Šis atklājums var palīdzēt izstrādāt vēl efektīvākas pretgripas vakcīnas.
Gripa ir viens no biežākajiem bērnu saslimstības un mirstības iemesliem pasaulē. Ik gadu gripas epidēmijas laikā tiek reģistrēti 3—5 miljoni saslimšanas gadījumu un 290 000—650 000 nāves gadījumu pieaugušajiem un bērniem — tā vēsta Pasaules Veselības organizācijas dati. [1]
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Clinical Microbiology, aprakstīts jauns, ātrs Laima slimības diagnostikas tests, kas varētu kļūt par praktiski izmantojamu testu. Pētnieki atklāja, ka jaunais tests, kurā Laima slimības infekcijas noteikšanai izmanto vairākus biomarķierus, bija jutīgāks nekā pašreizējie laboratorijas testi, diagnosticējot Laima slimību agrīni.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
