Katru gadu 1. decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena, kad cilvēki visā pasaulē vienoti atbalsta tos, kas slimo ar HIV, un piemin tos, kas AIDS dēļ zaudējuši dzīvību. Šā gada tēma — “Globāla solidaritāte, dalīta atbildība”, jo pasauli skārusi Covid–19 pandēmija, tādējādi uzsverot —kamēr drošībā nav visi, neviens nav drošībā.
Šobrīd sabiedrības ikdiena pasaulē valdošās Covid–19 pandēmijas dēļ būtiski mainījusies — un saaukstēšanās sezona praktiski ir pienākusi nemanot. Šogad sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus gaida daļēji nezināmais, jo saaukstēšanās vīrusi dalīs vietu arī ar SARS–CoV–2.
Mūsdienās aizvien vairāk hronisku slimību saista ar infekciju izraisītājiem. Vairumā gadījumu tie ir vīrusi, kas spēj iniciēt pastāvīgu infekciju un ietekmēt saimniekorganisma imūnsistēmu. Pēdējā laikā pētnieku interese pievērsusies tieši šiem imūnsistēmu modulējošajiem vīrusiem.
Veselības aprūpes darbiniekiem, īpaši medmāsām, ir augsti SARS-CoV-2 izplatības rādītāji, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nestrādā veselības aprūpē, secināts pētījumā.
Vairāk nekā pusei cilvēku ar akūtu Covid-19 infekciju 10 nedēļas pēc sākotnējo simptomu parādīšanās joprojām ir ilgstošs nogurums, liecina jauna pētījuma rezultāti.
Jaunā pētījumā pierādīts, ka Covid-19 infekcijas sastopamība cilvēkiem ar reimatiskām slimībām ir zema, un lielākajai daļai inficēto ir viegla slimības gaita. Turklāt reimatisko slimību pacientiem, kas inficēti ar Covid-19, nāves gadījumu skaits ir neliels.
Pētījumu apskatā secināts, ka 20 % pacientu ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi ir tikai kuņģa un zarna trakta simptomi. Kuņģa zarnu trakta simptomi, kas ir saistīti ar Covid-19, var būt ļoti dažādi, tai skaitā apetītes zudums, slikta dūša, vemšana, caureja un vēdersāpes.
Apmēram vienam no sešiem pacientiem, kurš ir izveseļojies no Covid-19, atkārtotā testēšanā uzrādās pozitīvs rezultāts 2 nedēļas pēc simptomu parādīšanās.
Vairāk kā 80 % pacientu no hospitalizētajiem Covid-19 pacientiem Spānijā bija D vitamīna deficīts, secināts pētījumā.
Pacientiem, kuri hospitalizēti ar Covid-19 un lieto regulāri aspirīnu zemās devās pret sirds un asinsvadu slimībām, ir ievērojami zemāks komplikāciju un nāves risks, salīdzinot ar tiem, kuri nelieto aspirīnu.
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Nemierīgo kāju sindroms (NKS) ir hroniska neirosensorimotoriska slimība, kuras gadījumā pacientam ir nepārvarama nepieciešamība kustināt apakšējās ekstremitātes, kas pavadīta ar nepatīkamām ķermeniskām izjūtām un pasliktinās miera laikā un naktī. NKS patoģenēzē iesaistīti ģenētiskie faktori, dopamīnerģiskās sistēmas disfunkcija un dzelzs deficīts. Vairāki klīniskie pētījumi veltīti NKS un vitamīnu savstarpējām attiecībām, tomēr iztrūkst publicētu sistemātisku pārskatu un meta-analīžu par šo tēmu, lai izvērtētu dažādu vitamīnu lomu NKS pārvaldībā.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
