Covid-19 ir saistīts gan ar pārejošiem, gan ar pastāvīgiem sistēmiskiem simptomiem, kas, šķiet, nav tiešs vīrusu infekcijas rezultāts. Iespējamais šo simptomu skaidrojums ir autoantivielas.
Katrs “paldies!” un pacienta smaids motivē strādāt tālāk un neizdegt, par to pārliecināta infektoloģe IVETA JUKŠINSKA. Viņai darba pilnas rokas: attīstot ambulatoro infektoloģiju Daugavpilī, cīnoties par Covid–19 pacientu dzīvību, Daugavpils medicīnas koledžā medicīnas māsas un ārstu palīgus skolojot par infekcijas slimībām.
Bažas par to, ka gripas sezona varētu pārklāties ar jau esošo Covid–19 pandēmiju un vēl vairāk noslogot veselības aprūpes sistēmu, tomēr nepiepildījās. 2020.–2021.gada gripas sezonu var raksturot ar neraksturīgi zemu vīrusa cirkulāciju visā ASV teritorijā.
Covid-19 vakcīnas, kas pieejamas Amerikas Savienotajās valstīs un Eiropā nodrošina aizsardzību pret četriem galvenajiem koronovīrusa variantiem, kas šobrīd izplatās pasaulē.
Zinātnieki ir noskaidrojuši mehānismus, kas saistīti ar ožas zudumu pacientiem, kas inficēti ar SARS-CoV-2 dažādās slimības stadijās. Pētnieki atklāja, ka SARS-CoV-2 inficē maņu neironus un izraisa pastāvīgu epitēlija un ožas nervu sistēmas iekaisumu.
Vīriešiem ir augstāks risks nopietnām komplikācijām, kas saistītas ar Covid–19 infekciju. Visā pasaulē rādītāji ir līdzīgi – no Covid–19 nāvēm 60 % ir vīriešiem. Pastāv vairākas teorijas, kas cenšas skaidrot šo atšķirību, kā vienas no tām – estrogēnu ietekme uz infekcijas procesa gaitu, AKE2 gēna ekspresija X hromosomā un robustāka imūnās sistēmas aktivācija sievietēm.
Cilvēkiem ar cukura diabētu ir paaugstināts risks saslimt ar smagu Covid-19 gaitu, salīdzinot ar cilvēkiem bez cukura diabēta. Jautājums, uz kuru jāatbild, ir tas, vai visiem cilvēkiem ar cukura diabētu ir paaugstināts smagas Covid-19 gaitas risks, vai arī šajā grupā var identificēt arī specifiskus riska faktorus.
Šobrīd visa pasaule cīnās ar Covid–19 vīrusa izraisītajām akūtajām komplikācijām. Iepriekšējā pieredze ar SARS un MERS epidēmijām norāda, ka vīruss negatīvi ietekmē organismu ilgtermiņā un komplicējas ar kardiopulmonālām, metaboliskām, neiropsihiskām slimībām. [3]
Dati Veselības statistikas datubāzē šobrīd rāda, ka 2020. gadā Latvijā no janvāra līdz novembrim reģistrēti 235 jauni inficēšanās ar HIV gadījumi. 2019. gadā vēlīni atklāto gadījumu (CD4 šūnu skaits zem 350 vai pacientam jau ir klīniski simptomi) īpatsvars bija 63 %! Tas ir nepiedodami liels skaitlis, ko mazināt var tikai sabiedrības un mediķu izpratne par agrīnu testēšanu un terapijas sākšanu.
Telavivas universitātē veiktā pētījumā atklāja, ka SARS-CoV-2 britu variants (B.1.1.7) ir par 45 % lipīgāks nekā sākotnējais vīrusa variants. Pētnieki analizēja datus par 300 000 polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testiem.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
2025. gada februārī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā pirmoreiz veiksmīgi sākta melanomas ārstēšana, izmantojot pacientam saudzīgo rutēnija-106 aplikatoru, kas ietver arī starošanu.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.
