Kādi ir plāni par vakcināciju 2022. gadā?
Veselības ministrijas informatīvois ziņojums “Par Covid-19 vakcināciju 2022. gadā” paredz nākamgad sasniegt 75% līdz 90% primārās un 80% balstvakcinācijas aptveri.
Veselības ministrijas informatīvois ziņojums “Par Covid-19 vakcināciju 2022. gadā” paredz nākamgad sasniegt 75% līdz 90% primārās un 80% balstvakcinācijas aptveri.
Pirmais daktera Paula Aldiņa piemiņas stipendijas ieguvējs, epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Covid–19 vakcinācijas procesa koordinators ŅIKITA TROJANSKIS sev uzlicis augstus mērķus — ar savu doktora darbu ietekmēt epidemioloģiskos procesus pasaules mērogā. Bet šobrīd viņš roku rokā ar politikas veidotājiem Latvijā modelē vīrusa attīstību un faktiski cīnās ar pandēmiju, kuru pats savulaik prognozēja savā bakalaura darbā.
Elpceļu infekciju novēršanai ir būtisks efekts uz cilvēka dzīves kvalitāti, darba spējām. Infekcijas slimību mazināšana ietekmē arī antibakteriālo līdzekļu izrakstīšanas paradumus un to lietošanas uzraudzības iespējas. Šā pētījuma mērķis bija identificēt faktorus, kas paaugstina iespējamību saslimt ar elpošanas sistēmas infekcijām.
Pfizer un BioNTech laboratorijas pētījumā secināts, ka vakcīna ir efektīva pret Covid–19 omikrona paveidu, ja saņemtas trīs vakcīnas devas, divas devas var būt nepietiekamas omikrona paveida pietiekamai neitralizēšanai.
Saskaņā ar provizoriskiem pētījuma rezultātiem, tiem, kas iepriekš pārslimojuši Covid-19, var būt lielāks risks atkārtoti inficēties ar Omikrona variantu nekā ar iepriekšējiem vīrusa variantiem.
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Zāļu reģistrācijas komiteja (CHMP) ir sākusi uzņēmuma “Valneva” izstrādātās Covid-19 vakcīnas “VLA2001” paātrināto vērtēšanu. Šis lēmums pamatots ar sākotnējiem rezultātiem no laboratoriskajiem pētījumiem (neklīniskie dati) un agrīniem klīniskajiem pētījumiem par pieaugušajiem.
Bērni un pusaudži ar slikti kontrolētu astmu trīs līdz sešas reizes biežāk tika hospitalizēti ar Covid-19 infekciju, secināts pētījumā, kurā izmantoja datus no nacionāla pētījuma, kurā piedalījās vairāk nekā 750 000 bērnu Skotijā.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ziņo, ka jaunā SARS-CoV-2 vīrusa varianta atklāšanu (B.1.1.529) ir liels skaits mutāciju, no kurām dažas izraisa bažas.
Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē pieņemts lēmums veidot darba grupu, lai analizētu augsto mirstības no Covid-19 iemeslus un meklētu risinājumus to turpmākai novēršanai.
Daudzi cilvēki ilgstoši lieto imūnsupresīvus medikamentus. Pētījuma mērķis bija novērtēt, vai šīm personām ir sliktāki iznākumi, ja viņi tiek hospitalizēti ar Covid-19, salīdzinot ar personām, kurām nav nomākta imūnsistēma.
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Raksta mērķis ir aplūkot dažas jaunākās terapijas kombinācijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. 2021. gadā veiktā apkopojumā ziņots gan tas, ka ~ 10,5 % pieaugušo vecumā no 20 līdz 75 gadiem slimo ar 2. tipa cukura diabētu, gan tas, ka gandrīz puse nezina — viņi dzīvo ar šādu slimību (latenta gaita). Tiek prognozēts, ka līdz 2045. gadam ar cukura diabētu slimos viens no astoņiem pieaugušajiem.
Sākot sarunu par aksiālo spondilartrītu (aSpA), jāpiemin, ka tā ir viena no divām SpA apakšgrupām. Šī klasifikācija tika ieviesta 21. gadsimta sākumā, iedalot SpA divās daļās: galvenokārt ar aksiālo izpausmi (ietverot mugurkaulu, krūškurvi, iegurni) un galvenokārt ar perifēro izpausmi (ietverot ekstremitātes). [1; 2]