Izteikta hipotēze, ka sejas masku nēsāšana skolā, lai pasargātos no Covid–19 transmisijas, var palielināt roku—sejas kontakta reižu skaitu, tādējādi veicinot infekcijas risku caur pašinficēšanās procesu.
Daļa akūtas Covid–19 infekcijas gadījumu norit viegli vai pat asimptomātiski, īpaši bērnu un pusaudžu vecumā. Smagas slimības gaitas risks pieaug līdz ar pacienta vecumu un blakusslimību spektru. Neskatoties uz saslimstības un mirstības rādītājiem akūtā fāzē, Covid–19 nereti atstāj sekas arī pēc pārslimošanas – līdz pat 80 % pacientu pēc Covid–19 pārslimošanas sūdzas par veselības traucējumiem.
Plašs pētījums par saslimšanu ar Covid-19 pēc vakcinācijas un revakcinācijas ziņoja par pārsteidzoši zemu saslimstību, īpaši personām, kas jaunākas par 65 gadiem un kurām nav augsta riska stāvokļu.
Šā brīža rekomendācijas paredz oseltamivīra ordinēšanu visiem bērniem, kas hospitalizēti gripas dēļ. Taču līdz šim pieejami tikai ierobežoti pierādījumi tā efektivitātei slimnīcas apstākļos. Lai noskaidrotu, vai agrīna oseltamivīra terapija hospitalizētiem bērniem ar gripu ir saistīta ar labāku veselības iznākumu, tika veikts daudzcentru retrospektīvs pētījums.
Eiropas Zāļu aģentūrā pieņemta izvērtēšanai revakcinācijai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma jaunā divvērtīgā <em>Spikevax</em> vakcīnas 50 µg deva, kas ir piemērota Covid vīrusa pamata celmam un omikrona variantam BA.4-5.
Vakcinācija pret gripu ir saistīta ar zemāku nāves risku slimnīcā gados vecākiem pieaugušajiem, kuri tika hospitalizēti elpceļu slimību dēļ. Saistības bija spēcīgākas jaunākiem pacientiem un pacientiem ar mazāk blakusslimībām.
Pētījums atklāj, ka lielākā daļa cilvēku, kas inficēti ar SARS-CoV2 vīrusu, atveseļojas 12 mēnešu laikā neatkarīgi no slimības smaguma pakāpes. Tomēr, lai gan 75 % pacientu bija atveseļojušies 12 mēnešu laikā pēc inficēšanās ar vīrusu, 25 % pacientu joprojām bija vismaz viens no trim visbiežāk sastopamajiem simptomiem, tostarp klepus, nogurums un elpas trūkums. Pētnieki arī atklāja, ka pacientiem ar pastāvīgiem simptomiem bija arī antivielas, kas saistītas ar autoimūnām slimībām, kā arī paaugstināts citokīnu līmenis, kas izraisa iekaisumu.
Hospitālā infekcija ar C.difficile joprojām ir nopietns izaicinājums slimnīcu vidē. Līdzšinējie dati par probiotiku izmantošanu C.difficile hospitālās infekcijas novēršanai ir bijuši pretrunīgi. Turklāt rezultāti dažādiem pētītajiem probiotiku celmiem atšķiras. Daļa no speciālistu rekomendācijām ir piesardzīgas, bet ASV Gastroenterologu asociācija rekomendē antibakteriālo līdzekļu lietošanas kursa laikā specifisku probiotiku izmantošanu gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Saslimstība ar gripu bērnu vidū katru gadu ceļ finansiālo slogu veselības aprūpes sistēmā. Zinot, kādas ir ar veselības aprūpi saistītās izmaksas pediatriskās gripas gadījumā, ir iespējams izstrādāt uz vērtībām balstītus lēmumus, lai veicinātu efektīvu imunizācijas stratēģiju attīstību.
Vīriešiem ar zemu testosterona līmeni ir paaugstināts risks saslimt ar Covid–19 un tāpēc nokļūt slimnīcā. Vīriešu dzimums saistīts ar smagāku Covid–19. Pētnieki vēlējās uzzināt, vai hospitalizācijas risks atšķiras vīriešiem ar hipogonādismu, vīriešiem ar eigonādismu un tiem, kas saņem testosterona terapiju (TTh).
Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
