Kādus simptomus mēdz dēvēt par sarkanā karoga simptomiem? Vai nespecifiski simptomi norāda uz patoloģiju ar sliktu prognozi? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildes ar klīniskā gadījuma un teorijas daļas izklāstu.
Osteoporoze ir bieži sastopama un dzīves kvalitāti ietekmējoša slimība. ASV tā diagnosticēta 10,2 miljoniem cilvēku un 43,4 miljoniem ir samazināta tauku masa. Osteoporozes izraisīti lūzumi skar katru trešo sievieti pasaulē un katru piekto vīrieti vecumā pēc 50 gadiem!
Lai arī vairogdziedzera funkcijas novērtēšana mūsdienās kļuvusi savlaicīgāka un precīzāka, tomēr simptomu lēnās un pakāpeniskās attīstības dēļ hipotireoze ilgāku laiku var palikt neatpazīta. Diagnozes noteikšana un terapijas sākšana šajos gadījumos var aizkavēties.
Gestācijas cukura diabēts (GCD) tiek definēts kā jebkuras pakāpes glikozes panesības traucējumi, kas ir rezultāts hiperglikēmijas attīstībai un ko pacientei pirmo reizi konstatē tieši grūtniecības laikā. [1]
Cīņā ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) iesaistās vairāk nekā viens speciālists. Lai pacientei palīdzētu un nodrošinātu labu dzīves kvalitāti, nepieciešama endokrinologa, ginekologa un dermatologa mijiedarbība. Uz šo slimību jāraugās kompleksi, un risināt šo problēmu nepavisam nav viegli
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017. gadā Latvijā bijuši 4283 pirmā tipa cukura diabēta (CD) pacienti. Kaut arī šie dati varētu nešķist ievērojami, jāņem vērā divi aspekti. Pirmais — 1. tipa CD ir jaunu, darbspējīgu cilvēku slimība, kas parasti diagnosticēta no bērna kājas un kas visu mūžu ietekmē dzīves kvalitāti, otrais — nekontrolētas slimības gadījumā komplikācijas ir ļoti nopietnas un dzīvībai bīstamas.
Cukura diabēts ir hroniska metaboliska rakstura slimība, kuras gadījumu skaits strauji turpina pieaugt. Latvijā Slimību un profilakses kontroles centra datu reģistrā pacientu skaits ar diagnosticētu cukura diabētu ir 88 945, no tiem ar 2. tipa cukura diabētu slimo 84 150 cilvēki. 2016. gadā pirmreizēji diagnosticēts 2. tipa cukura diabēts reģistrēts 5923 gadījumos, bet 1. tipa cukura diabēta uzskaitē uzņemto pacientu skaits bija 140. [24]
Aptaukošanās ir stāvoklis, ko raksturo taukaudu ekscess. To parasti saista ar palielinātu ķermeņa masu. Aptaukošanās var attīstīties pacientiem ar normālu svaru. Ievērojamu svara pieaugumu var novērot uz muskuļu, nevis taukaudu masas rēķina (body building).
D vitamīna daudzums organismā mūsu platuma grādos ir ļoti būtisks. Lai neciestu no hipovitaminozes sekām D vitamīna trūkuma dēļ, pacientiem jārekomendē tā regulāra lietošana atbilstīgās devās un samērīgi 25(OH)D līmenim asinīs.
Pēdējos gados gan Latvijā, gan pasaulē cukura diabēta ārstēšanā parādās arvien jauni medikamenti, tomēr insulīnterapija joprojām ir vienīgais ārstēšanas veids 1. tipa cukura diabēta pacientiem un ieņem nozīmīgu vietu 2. tipa cukura diabēta terapijas izvēlē gan kombinācijā ar perorālajiem medikamentiem, gan monoterapijā.
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Raksta mērķis ir aplūkot dažas jaunākās terapijas kombinācijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. 2021. gadā veiktā apkopojumā ziņots gan tas, ka ~ 10,5 % pieaugušo vecumā no 20 līdz 75 gadiem slimo ar 2. tipa cukura diabētu, gan tas, ka gandrīz puse nezina — viņi dzīvo ar šādu slimību (latenta gaita). Tiek prognozēts, ka līdz 2045. gadam ar cukura diabētu slimos viens no astoņiem pieaugušajiem.
Sākot sarunu par aksiālo spondilartrītu (aSpA), jāpiemin, ka tā ir viena no divām SpA apakšgrupām. Šī klasifikācija tika ieviesta 21. gadsimta sākumā, iedalot SpA divās daļās: galvenokārt ar aksiālo izpausmi (ietverot mugurkaulu, krūškurvi, iegurni) un galvenokārt ar perifēro izpausmi (ietverot ekstremitātes). [1; 2]
