Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. [1] Pastāstīt par piemērotu fizisko aktivitāti vienā rakstā ir praktiski neiespējami, jo ikvienā fiziskās aktivitātes līmenī – profesionālais sports, amatieru sports, veselības veicinoša aktivitāte vai ārstnieciskā vingrošana – tai jābūt individuāli piemērotai cilvēkam. Fiziska slodze ir noteikta apjoma un intensitātes fizisko vingrinājumu iedarbība uz cilvēka organismu, bet sporta treniņš ir organizēta un mērķtiecīga fiziskā aktivitāte.
Kopš industriālās revolūcijas laikiem sabiedrība kļuvusi arvien atkarīgāka no tehnoloģijām. Mūsdienu sabiedrība meklē aizvien jaunus veidus, kā atvieglot ikdienu. Mūsu dzīve vairs nav iedomājam bez datora, tālruņa un citām elektroniskām ierīcēm. Mēs tās lietojam ik dienu, bet reti kurš aizdomājas, ka tās varētu būt kaitīgas veselībai. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par mūsdienu tehnoloģiju ierīču – televizoru, datoru, mobilo tālruņu – iespējamo kaitīgo ietekmi uz veselību.
Tā kā Latvijā dabiskais pieaugums ir negatīvs jau vairākus gadus, svarīgi noskaidrot faktorus, kas iespaido dzimstību Latvijā, Eiropā un pasaulē, kā arī izpētīt riska faktorus, kas visvairāk ietekmē dzimstību Latvijā. Dzimstība ir demogrāfisks termins, kas nosaka dzemdību daudzumu noteiktā periodā uz tūkstoš iedzīvotājiem.
Kas nosaka cilvēka stāju? Pirmām kārtām tā ir mugurkaula pozīcija, iegurņa pozīcija un muskulatūras stāvoklis. Mugurkaula telpiskajai pozīcijai ir svarīga, bet ne vienīgā stāju noteicošā loma. Mugurkaula fizioloģiskie izliekumi veidojas atbilstīgi bērna psihomotorās attīstības posmiem. Faktiski stāja, kas pēc būtības ir ortopēdiski vērtējams balsta kustību aparāta kopums, ataino vairāku orgānu sistēmu morfoloģisko un funkcionālo nobriešanas pakāpi.
Kad sporta ārstam tiek uzdots jautājums par anaerobās slodzes sekām, tradicionāli tiek runāts par pienskābi, attiecīgiem muskuļu sāpju sindromiem pēc fiziskas slodzes un ar to saistītām problēmām. Šajā rakstā aplūkosim jautājuma bioķīmisko būtību, jo ne tikai pienskābe ir tas produkts, kas rodas vai piedalās anaerobajās slodzēs. Pieskarsimies arī muskuļu sāpju sindromu iespējamajiem iemesliem pēc treniņa, jo ne tikai pienskābe var būt to izraisītāja. Ņemot vērā pašreizējo vēsturisko brīdi – Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienu –, ārpus jautājuma teorētiskās un praktiskās nozīmes atļaušos pievērsties arī vārdu savienojuma “anaerobās slodzes sekas” pārnestajai nozīmei.
Par estētiskās medicīnas vienotu definējumu ir grūti runāt, jo katram būtiskam nozares spēlētājam ir citāds redzējums. Latvijā nav apkopotu datu nedz par šajā jomā pieejamo pakalpojumu klāstu, nedz par naudas apjomu, kādu mūsu valsts iedzīvotāji tērē šajā jomā. Datu trūkuma un definējuma atšķirīguma dēļ nozari raksturosim no trim aspektiem: katrs no tiem akcentē ko citu, bet kopumā rada priekšstatu par situāciju Latvijā, estētiskās medicīnas aptverto problēmu un jautājumu kopsakarībām.
Kā teicis amerikānis ārsts Pols Freims (Paul S. Frame) – “viena unce profilakses ir tonna darba”. Tāpēc šoreiz pasaules literatūras apskatā jaunākie zinātniskie dati par mediķu un pacientu “palīgiem” profilakses darbā – probiotiķiem, multivitamīniem, C vitamīnu, E vitamīnu, D vitamīnu, folijskābi un augu preparātiem, lai noskaidrotu, kas darbojas, kas nedarbojas, kad lietot.
Liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir strauji progresējoša globāla sabiedrības problēma. Pēdējos 20 gados Eiropas Savienības (ES) valstīs strauji pieaug bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Izskaitļots, ka 18% ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem ir novērojams liekais svars (14 miljoniem no 77 miljoniem 25 ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem), ar tendenci šiem skaitļiem pieaugt par 0,55-1,65 procentiem jeb aptuveni par 400 000 gadījumu gadā. No visiem minētajiem bērniem ar lieko svaru (vadoties pēc starptautiski atzītām ķermeņa masas robežvērtībām [1]) aptuveni 5 miljoniem skolēnu konstatē aptaukošanos, un šo bērnu skaits pieaug aptuveni par 85 000 gadā. [2] ASV aptaukošanās var ietekmēt pašreiz dzimstošo bērnu dzīvi tik lielā mērā, ka pirmo reizi ASV vēsturē viņu dzīves ilgums būs īsāks nekā viņu vecākiem. [3]
Sen, jo sen radušies stereotipi nosaka, ka īsts vīrietis ir stiprs, daudz pelna, vienmēr gatavs seksam un – ka īsts vīrietis neslimo un necieš sāpes. Kā likums, vīrieši nelabprāt atzīst fizisku un psiholoģisku problēmu esamību un ārstu apmeklē lielākoties tad, kad sūdzības jau ir būtiskas. Šīs tendences mazināšana būtu ārstu un sabiedrības veselības speciālistu virsuzdevums. Dzimums ir svarīgs veselību noteicošs faktors, ko apliecina arī šajā publikācijā apkopotie materiāli. Tātad – kas notiek ar stipro dzimumu?
Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāatzīmē gados vecāki cilvēki, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.
