Uztura informācija no trim lieliem, labi zināmiem sirds slimību pētījumiem liecina, ka vienas vai vairāku kafijas tasīšu ar kofeīnu dzeršana var mazināt sirds mazspējas risku. Pētījuma rezultāti publicēti Circulation: Heart Failure.
29. janvārī Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) ir ieteikusi Eiropas Savienībā reģistrēt ar nosacījumiem vakcīnu “Covid-19 Vaccine AstraZeneca”. Lai vakcīna tiktu reģistrēta lietošanai visās ES dalībvalstīs, vēl nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu. Saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju Nacionālajam veselības dienestam (NVD) pirmā šo vakcīnu piegāde ir plānota šī gada februārī.
Pēc 7. februāra par ārkārtas situācijas virzību varētu lemt pēc “luksofora principa”, nosakot konkrētus saslimstības rādītājus, proti, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
48 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, 22 % – no līdzcilvēkiem, bet 24 % atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Pieaugošā Covid-19 izplatība, kā arī stingrākie ierobežojumi ir liels izaicinājums sabiedrības mentālajai veselībai.
7.janvārī veselības ministra amatā apstiprināts Daniels Pavļuts. 8. janvārī intervijā Latvijas Radio premjers Krišjānis Kariņš sacīja, ka no veselības ministra sagaida vakcinācijas tempa kāpināšanu. Tāpat solīja atbalstu, piešķirot resursus. Tiekot gaidīti ekspertu priekšlikumi.
Starptautisku Covid-19 pētījumu sistemātisks pārskats un meta-analīze ir apstiprinājusi, ka, bērni, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, viegli atgūstas no infekcijas, puse no inficētajiem bija zīdaiņi un gandrīz pusei no inficētajiem bērniem līdz 5 gadu vecumam slimība norit bez simptomiem.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome valdes locekļa amatā ir ievēlējusi profesoru Haraldu Plaudi, kurš sāka pildīt amata pienākumus 4. janvārī un ir pilnvarots to darīt uz pieciem gadiem.
Palielinoties veselības aprūpes darbinieku skaitam, kuri inficējas ar Covid–19 vai tiek atzīti par Covid–19 pacientu kontaktpersonām, pieaug slogs veselības aprūpes sistēmai. Satraucoši, jo Latvijā visbiežāk ar Covid–19 inficējas māsas, bet viņu skaits ir katastrofāls: 4,3 māsas uz 1000 iedzīvotājiem (OECD vidēji — 8,8 māsas) jeb 1,3 māsas uz vienu ārstu.
Azartiski, gatavi jauniem izaicinājumiem, mēģināt vēl un vēl, līdz iecerētais vainagojas ar panākumiem un peļņu. Laimīgi par to, ka ar savu darbu var risināt pasaules problēmas. Lielākie panākumi viņiem vēl tikai priekšā. Latvijas medicīnas zinātnes jaunuzņēmumi.
Pacienti ar aptaukošanos un virs 60 gadu vecuma var zaudēt tādu pašu svara daudzumu kā jaunāki cilvēki, mainot dzīvesveidu, secināts pētījumā.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Uztura bagātinātāji (UB) ar kurkumu ir dabiski antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi. Izteikta hipotēze, ka šie līdzekļi varētu noderēt acu veselībai, mazinot risku attīstīties ar vecumu saistītas makulas deģenerācijai (MD). Lai novērtētu šo UB efektu, veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
