Kolorektālā vēža sastopamība jaunu pieaugušo vidū pēdējās dekādes ir augusi vairākās valstīs, taču iemesli tam joprojām ir neskaidri. Kā viens no potenciālajiem provocētājiem varētu būt pieaugošā virssvara un aptaukošanās izplatība, bet specifisku pierādījumu šo faktoru lomai agrīna kolorektālā vēža attīstībā iztrūkst.
Saskaņā ar sistemātisku pārskatu un meta-analīzi, kas publicēta žurnālā JAMA Psychiatry, esoši garastāvokļa traucējumi ir saistīti ar lielāku Covid-19 hospitalizācijas un nāves risku.
Ja lūko globālos datus, tad vasaras viducī (līdz jūlijam beigām) pret Covid–19 bija potējusies ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju. Valstīs ar zemiem ienākumiem tikai 1 %, bet Kanādā, Izraēlā, Lielbritānijā, Čīlē vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši gandrīz 70 %, ASV 55 %, bet Japānā, kur jūlijā sākās olimpiskās spēles, 35 %. Latvijā vismaz vienu potes devu saņēmuši nepilni 40 %.
Jaunākie vakcinācijas pret Covid-19 aptveres dati (uz 26.07.2021.) liecina, ka vislielākā aptvere ir veselības nozares darbinieku vidū, kur ar vismaz vienu devu ir vakcinējušies 84 % nozares darbinieku, vēsta NVD Vakcinācijas projekta nodaļas informācija.
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Drošuma komiteja (PRAC) veikusi izvērtēšanu, kā rezultātā Gijēna-Barē sindroms (GBS) tiks norādīts kā <em>Covid-19 Vaccine Janssen</em> ļoti reta blakusparādība, informē ZVA
Lielā pētījumā ASV netika atklāti pierādījumi, ka mērens kafijas patēriņš izraisītu lielāku sirds aritmiju risku.
Septembrī visiem veselības aprūpes darbiniekiem jābūt vakcinētiem vai arī pastāv risks, ka viņi nesaņems algu. Šādu nosacījumu noteikusi Francijas valdība – ziņo BBC Health.
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) informē, ka šobrīd Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram, balstoties uz ZVA pieejamiem datiem, būtu noteikta cēloniska saistība ar Covid-19 vakcināciju.
Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz galvenos nosacījumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai.
Garais Covid ir definēts kā simptomu saglabāšanās vairāk kā trīs mēnešus pēc inficēšanās ar SARS–CoV–2. Lai labāk izprastu slimības ilgtermiņa gaitu un simptomu etioloģiju, tika analizēta Covid–19 pacientu kohorta prospektīvi.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
