Valsts pētījumu programmas “Biomedicīna sabiedrības veselībai” ietvaros 2014.—2017. gadā pirmoreiz tika iekļauts arī psihiskās veselības projekts “Nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana”.
Trauksme un citi neirotiskā spektra traucējumi ir visbiežākie psihiskie traucējumi pasaulē. Rakstā aplūkojam biežākos neirotiskā spektra traucējumus — ģeneralizētas trauksmes, panikas, sociālās fobijas un agorafobijas diagnozes —, to klīniskos simptomus, diagnostikas un ārstēšanas iespējas.
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.
Pasaulē ik gadu pieaug pacientu skaits gan ar depresiju, gan citiem diagnosticētiem depresīvā spektra garastāvokļa traucējumiem, kas būtiski ietekmē kā darbspējas, tā vēlmi socializēties, veidot un uzturēt attiecības. Šajā rakstā pārskatīsim aktuālās publikācijas pasaulē par depresijas un depresīvu simptomu ārstēšanu.
Laikus pamanot izmaiņas bērna psihiskajā stāvoklī un nekavējoties konsultējoties pie bērnu psihiatra, iespējams palēnināt vai pat novērst stāvokļa progresēšanu un attīstību līdz hroniskam stāvoklim, bērnam pieaugot. Rakstā aplūkoti četri gadījumi, kad speciālista vizīte būtu bijusi nepieciešama agrāk, un izcelti faktori, kam īpaša uzmanība būtu jāpievērš savlaicīgi.
Jauni, darbspējīgi cilvēki pie ārsta visbiežāk dodas kādas somatiskas slimības gadījumā, bet psihoemocionālās problēmas atstāj novārtā. Apmeklēt ārstu viņus bieži vien pamudina apkārtējie — kā rakstā apskatītajā gadījumā, ko jautājumu un atbilžu formā iztirzā ģimenes ārsts un psihiatrs.
Depresija ir biopsihosociāla slimība, kuras attīstību ietekmē iedzimtība, apkārtējā vide, predispozīcija uz somatiskām vai citām psihiskām slimībām un sociāli ekonomiskais stāvoklis. Depresijas pirmo simptomu izpausmes un intensitātes pakāpe var būt mainīgas un katram cilvēkam individuālas.
Gandrīz katram cilvēkam kādreiz dzīvē bijušas kādas bailes, kādas fobijas, nedrošība vai trauksme. Vieni tās pārvar, aizmirst un vairs neatceras, citi izvairās un cenšas nenokļūt situācijās, kad nepatīkamās izjūtas varētu atkārtoties.
Psihoterapijas nozīmību kā psihiatrisko pacientu ārstēšanā, tā somatisko slimību gadījumos mūsdienās neviens vairs neapstrīd. Nav obligāti jābūt noteiktai Starptautiskās slimību klasifikācijas psihisko un uzvedības traucējumu (F grupa) diagnozei, lai apmeklētu psihoterapeitu.
Anorexia nervosa (AN) ir slimība, kas raksturīga jaunām meitenēm, jo 90% pacientu ir pusaudzes. Slimību un tās sākumu noteikt grūti, jo svara zudums ir ļoti pakāpenisks, taču tas nenozīmē, ka anoreksija nav bīstama vai ka tā pāries pati no sevis bez ārstēšanas.
32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.
Aptuveni viena no sešām sievietēm saskaras ar pēcdzemdību depresijas (PPD) simptomiem divus mēnešus pēc ķeizargrieziena. Daži dzemdību faktori, piemēram, ārkārtas ķeizargrieziens pirms dzemdību sākuma, ķeizargrieziens pēc dzemdību inducēšanas, sociālā atbalsta trūkums operāciju zālē un spēcīgas pēcdzemdību sāpes, ietekmē šī riska iespējamību.
Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.
Polifarmācija, ko parasti definē kā piecu vai vairāk medikamentu lietošanu katru dienu, ir būtiska veselības aprūpes problēma, kas ietekmē vairāk nekā 30 % vecāka gadagājuma pieaugušo. Tā ir saistīta ar nelabvēlīgiem veselības iznākumiem, piemēram, kritieniem, medikamentu mijiedarbību, hospitalizācijām un pat nāvi.
Plīsusi vēdera aortas aneirisma ir dzīvībai ļoti bīstams stāvoklis. Ja cilvēks netiek operatīvi nogādāts specializētā ārstniecības iestādē, mirstības rādītāji ir ļoti augsti — līdz pat 90%. Dažkārt pat mediķi prehospitālā posmā var šo patoloģiju neatpazīt un kļūdīties novērtējumā. Dr. med. Patrīcija Ivanova, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģe un Dr. Aina Kratovska, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja, invazīvā radioloģe vērš uzmanību uz būtiskāko informāciju, kas jāzina katram klīnicistam.
