Rakstā aplūkoti muskuļu tonusa samazināšanās jeb hipotonusa cēloņi un pazīmes zīdaiņiem, kuriem ir neiromuskulāras slimības simptomi un šo slimību kopīgās izpausmes, piemēram, muskuļu tonusa un spēka samazināšanās, kavēta motorisko prasmju attīstība, samazināti cīpslu refleksi, grūtības galvas kontrolē, elpošanas un rīšanas (barošanas) problēmas. Būtiski rūpīgi izmeklēt un agrīni ārstēt, lai mazinātu ietekmi uz bērna attīstību.
Divdesmit piecus gadsimtus pēc tam, kad Sokrats noraidīja rakstīšanu kā tehniku, kas “ievieš aizmāršību tās lietotāju dvēselē”, 2007. gadā Dublinas Trinity College pētījumā atklāts, ka 25 % cilvēku, kas jaunāki par 30 gadiem, nespēj atcerēties savu mājas tālruņa numuru un tikai 40 % atceras tuvinieku dzimšanas dienu, taču > 50 gadīgie atcerējās 87 %. Tiek uzskatīts, ka šie rezultāti ir sekas “tehnoloģiju inducētai atmiņas atrofijai”. Cilvēki vairāk atkarīgi no viedierīcēm informācijas meklēšanai nekā iegaumēšanai, tāpēc smadzeņu meklēšanas funkcija uzlabojas, bet spēja iegaumēt — mazinās. [1]
Kad mani uzaicināja rakstīt par insulta profilaksi, biju jau piemirsis, ka pirms 11 gadiem kopā ar mammu — Dr. Noru Jurjāni — līdzīgu rakstu jau bijām uzrakstījuši. [1] Tā šķietami ir jau sena pagātne un tagad būtu jārunā par pavisam ko citu, tomēr saslimstībā ar išēmisku insultu Latvija pēdējos gados izvirzījusies starp līderēm Eiropā. Diemžēl šis nav no sasniegumiem, ar ko lepoties, ja vien par līdziniecēm neuzskatām tādas valstis kā Bulgārija, Rumānija, Maķedonija. [2]
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]
Zinātniski pamatotas, apstiprinātas daudzkārtējos ilgos lielapjoma pētījumos — vadlīnijas nevar būt pret reālo praksi! Tajā pašā laikā dažādiem kognitīviem traucējumiem klīniskajā praksē parakstīti ne tikai medikamenti, ko atrodam vadlīnijās, bet arī tādi, kam skaidras pierādījumu bāzes nav vai kam tā ir samērā vāja. Kur rodams līdzsvars starp vadlīnijām un pieredzi?
Pētījuma autori ziņo, ka līdz šim nav skaidrots, kāda taktika pacientiem ar ātriju fibrilāciju pēc išēmiska insulta piemērojama no klīniskās efektivitātes viedokļa – agrīna vai vēlīna.
Sasniegumi vēža ārstēšanā — ķirurģija, ķīmijterapija, mērķterapijas līdzekļi, imūnterapija un staru terapija, kā arī šo metožu kombinācija — ievērojami uzlabojuši onkoloģisko slimnieku izdzīvošanu un pagarinājuši viņu dzīvildzi. Tomēr daudzi pacienti gan audzēja, gan ar to saistītās terapijas blakņu dēļ piedzīvo negatīvas kognitīvo funkciju izmaiņas, kas saglabājas pēc ārstēšanas beigām un negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti. Tas notiek gan CNS, gan ne–CNS audzēju gadījumā — kā bērniem, tā pieaugušajiem. [1]
Nociceptīvas, neiropātiskas un nociplastiskas sāpes — trīs sāpju veidi, katram savs mehānisms. Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par sāpju veidu kombinācijām, kas vienlaicīgi atbild par sāpju sindromu kādā ķermeņa daļā. Jauktas ģenēzes sāpju pārvaldībā — gan akūtu, gan hronisku — nepieciešama kombinēta terapija, kas mērķēta uz visiem sāpes izraisošajiem mehānismiem.
Mitros, vējainos un aukstos gadalaikos — rudenī, ziemā un dažkārt pavasarī — ar elpceļu vīrusu izsauktām kaitēm slimojam biežāk. Akūtas elpceļu infekcijas veido 20—40 % ambulatoro un 12—35 % stacionāro gadījumu. [1] Šā raksta nolūks — palīdzēt ģimenes ārstiem akūtu respiratorisku vīrusinfekciju atšķirt no potenciāli smagākiem stāvokļiem, kad nepieciešama otolaringologa konsultācija.
Primārajā veselības aprūpē arvien biežāk tiek izmantoti depresijas skrīninga rīki, taču nav zināms, vai šī rīcība saistīta ar atbilstošu ārstēšanas pieeju. Lai izvērtētu faktorus, kas nosaka iniciālās ārstēšanas taktiku pacientiem ar pozitīvu depresijas skrīninga rezultātu un/vai pašnāvības domām, veikts kohortas pētījums ASV.
2024. gada ESC vadlīnijās ir plašas izmaiņas gan sijājošā diagnostikā, gan ārstēšanā, šeit akcentējam medikamentozās terapijas rekomendāciju jaunumus perifēro artēriju slimības (PAS) pacientiem. Par PAS diagnostikas, profilakses un ārstēšanas iespējām Latvijā jaunāko vadlīniju rekomendāciju ietvaros jautājam Dr. Mārcim Gediņam, asinsvadu ķirurgam.
Pēdējās desmitgades 2.tipa cukura diabēta (CD) izplatība ir ievērojami pieaugusi. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam pasaulē būs apmēram 700 miljoni CD pacientu. Slimība ir daudzfaktoru, liela nozīme ir dzīvesstila faktoriem tās attīstībā, t.sk. veselīgam uzturam ikdienā. Lielāks flavanoīdu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku 2.tipa CD risku to antioksidējošo, pretiekaisuma un vazodilatējošo īpašību dēļ. Šajā pētījumā prospektīvi analizēts, kā tumšās, piena un kopējais šokolādes patēriņš ietekmē 2.tipa CD attīstības risku.
Augsta jutīguma CRO, ZBLH un lipoproteīna (a) rādītāji norāda uz piecu un desmit gadu kardiovaskulāro risku un palīdz pieņemt lēmumu farmakoloģiskās intervences nepieciešamībai dažādos klīniskajos gadījumos. Pētījumos postulēts, ka sieviešu populācijā svarīga pēc iespējas agrīnāka riska faktoru intervence; attiecīgi jānoskaidro, vai šie marķieri var būt noderīgi ilgtermiņa kardiovaskulāro notikumu prognozes noteikšanai.
