Biozāles mūsdienās izmanto daudzās klīniskās medicīnas nozarēs, piemēram, dermatoloģijā, gastroenteroloģijā, hematoloģijā, endokrinoloģijā, neiroloģijā, onkoloģijā, reimatoloģijā. Tās plaši lieto tādu autoimūno slimību kā multiplā skleroze, reimatoīdais artrīts, Krona slimība u. c. ārstēšanā. Pēdējos gados biozāles strauji ienākušas dažādās medicīnas nozarēs, to lietojuma indikācijas joprojām tiek pētītas.
Akūts klepus ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pacients dodas pie ģimenes ārsta, veidojot apmēram 2-3% no visiem ambulatorajiem apmeklējumiem. Klepus ir viens no labākajiem organisma aizsargmehānismiem. Klepus fizioloģiskā nozīme ir bronhu pašattīrīšanās, klepus rezultātā elpceļi attīrās no ārējiem kairinātājiem, tomēr, ja klepus kļūst pārāk apgrūtinošs, ir jāārstējas.
Šīs pozīcijas izstrādes mērķis ir veicināt dažādu nozaru ārstu, veselības aprūpes organizatoru, farmaceitu un sabiedrības vienotu izpratni par biofarmāciju, biozālēm un to atšķirībām no citām zāļu grupām (it īpaši ķīmiskās sintēzes ceļā iegūtajām zālēm), izskaidrot būtiskākās to biolīdznieku atšķirības no ģenēriskām zālēm, kā arī raksturot to reģistrācijas un farmakovigilances īpatnības. Vienota izpratne ļautu nodrošināt zinātniski pamatotu, informētu un objektīvu lēmumu pieņemšanu par biozāļu lietošanu. Šajā dokumentā ir vispārīga pamatinformācija par šo zāļu grupu kopumā, un tajā detalizēti netiks aplūkotas biozāļu lietošanas nianses dažādās medicīnas nozarēs, tomēr, cerams, ka tas var kļūt par pamatu attiecīgu klīnisko rekomendāciju izstrādei nākotnē.
Vitamīniem raksturīga daudzveidīga bioloģiskā aktivitāte, turklāt atsevišķiem vitamīniem dažas no darbībām var būt līdzīgas, bet dažas pat nesaderīgas. Vitamīni mijiedarbojas ar citiem līdztekus lietotajiem medikamentiem un arī savstarpēji, ja lieto vairākus vitamīnus reizē. Rakstā apskatīti literatūrā minētie nozīmīgākie vitamīnu savstarpējās mijiedarbības vēlamie un nevēlamie gadījumi, kā arī vitamīnu un citu medikamentu mijiedarbības izpausmes.
Lielākā daļa pacientu, kuri ziņo par statīnu nepanesību, tai skaitā muskuļu sāpēm un citām blakusparādībām, patiesībā var labi panest statīnu lietošanu, secināts pētījumā, kura rezultāti ir publicēti žurnāla American Heart Journal septembra numurā. Šis bija lielākais pētījums, kāds jebkad veikts, lai novērtētu patieso statīnu nepanesību.
Šobrīd Veselības ministrijas gaiteņos un speciālistu vidū tiek spriests un diskutēts par to, kāda ir aptieku loma veselības aprūpes sistēmā: vai tas pirmām kārtām ir kāda bizness vai tomēr neatņemams ķēdes posms pacientu aprūpē.
Farmācijā un medicīnā ir specifiskas interesantas profesijas, ko nevar apgūt augstskolā: zāļu reģistrācijas speciālists, farmācijas kvalitātes nodrošināšanas speciālists, blakusparādību uzraudzības speciālists, validācijas speciālists. Starp tām ir arī medical writer - medicīnisko tekstu autors. Brīdī, kad farmācijas uzņēmumam radusies vīzija ražot patentbrīvos medikamentus, medicīnisko tekstu autors izpēta, kādi ir riski, kas jāņem vērā izstrādē, kāda pieredze uzkrāta par attiecīgo produktu. Vēlāk, pēc zāļu izstrādes perioda, šim speciālistam būs jāgatavo dokumentācija zāļu reģistrācijai un pārreģistrācijai.
Sākoties saulainākam laikam, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina, uzturoties saulē, būt īpaši piesardzīgiem, lietojot zāles. ZVA norāda, ka zāļu lietošanas instrukcijā parasti tiek brīdināts par iespējamām gaismjutības jeb fotosensitivitātes reakcijām, ja konkrētām zālēm tādas iespējamas. Gaismjutību var izraisīt dažādu zāļu formu - ziežu, gēlu, tablešu un injekciju lietošana. Cilvēkam pietiek vien īsu brīdi uzturēties tiešos saules staros.
Zāles bieži tiek uzskatītas par medicīniskās terapijas "mugurkaulu". Lielākā daļa zāļu ir mazmolekulāras organiskās vielas. Lai arī dažas zāles, piemēram, acetilsalicilskābe, sākotnēji tika izolētas no bioloģiska izejmateriāla, vairākumā gadījumu tagad tās tiek iegūtas ar ķīmiskās sintēzes palīdzību. Virkne medikamentu ražošanai nepieciešamo aktīvo vielu, piemēram, hormoni, asins produkti vai antibiotikas, tiek iegūti vai ekstrahēti no bioloģiska avota. Šādas zāles var saukt par farmaceitiskās biotehnoloģijas produktiem. Farmaceitiskās biotehnoloģijas produkts ir arī biofarmaceitiskie līdzekļi jeb biozāles - viena no ātrāk augošajām un daudzējādā ziņā aizraujošākām farmaceitiskās rūpniecības nozarēm.
Statīnus plaši lieto ikdienas ārsta praksē, tie atzīti par efektīviem, lai profilaktiski pasargātu pacientus no aterosklerotiskām vaskulārām saslimšanām, primāri samazinot zema blīvuma holesterīna koncentrāciju plazmā. Turklāt statīni ir labi panesami, tiem ir lielisks drošības profils, blakusparādības ir reti un tikai dažiem pacientiem. Tomēr zinātniskajā literatūrā nebeidz virmot diskusijas par to, vai tiešām statīni ir tik nekaitīgi un droši lietojami klīniskajā praksē, tāpēc apkopojam kardioloģes, endokrinoloģes un ģimenes ārstes viedokli.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.
