Diāna Ričika

• Redakcijas komentārs

Gads zemajā startā -- 2012. gada apskats veselības aprūpē

Kāds bijis aizvadītais gads? Katram no mums bijušas savas mazās veiksmes un neveiksmes, bailes un uzdrīkstēšanās, nopūtas un apņemšanās. Ceram, ka veiksmju, uzdrīkstēšanos, apņemšanos jums katram bijis vairāk. Kopumā 2012. gadu varētu dēvēt par gadu zemajā startā - aizkadra spēles, gatavošanās dažādām nākotnes reformām un labākai dzīvei. Nākamgad, aiznākamgad...

• Par Doctus

Par klupieniem, dumpiniekiem un patriotiem. Doctus varoņi un temati 2003.–2007. gadā

Turpinām ieskatu Doctus tematos, kas atspoguļo Latvijas medicīnas vēsturi piecpadsmit gadu garumā. Šajā numurā fiksējam, kā deviņos gados jauna ģimenes dakterīte iestrādājusies starp suitiem, kāda ir aina pacientu tiesību jomā un kas mainījies ārstu, farmaceitu un industrijas sadarbībā. Kopējais skats šodien nav tik optimistisks kā toreiz, pirms deviņiem gadiem, taču uzrunātie ārsti un farmaceiti ir cīnītāji un nav gatavi padoties.

• Latvijas ārsti pasaulē

Mūsējie pasaulē. Aizbraukuši. Vai zaudēti?

Latvija nav tikai ģeogrāfiska vienība zemeslodes atlantā. Latvija ir tās cilvēki jebkur pasaulē. Cilvēki, kas ar savu darbu un sasniegumiem citiem atgādina, ka ir tāda maza zeme Ziemeļeiropā Baltijas jūras austrumu krastā. Tie ir cilvēki, kuri domās, saiknē ar draugiem un kolēģiem un sirdī nav pazaudējuši piederību savai zemei un kuriem rūp tas, kas notiek Latvijā. Un kuri - vismaz daļa no viņiem - cer reiz atgriezties Latvijā.

• Par Doctus

Par līderiem, izaicinājumiem, prestižu un nostalģiju. Doctus varoņi un temati 1998.–2002. gadā

Doctus piecpadsmit gadu vērtība vispirms ir cilvēki. Ārsti un farmaceiti, kas ar savu piemēru kolēģiem rādījuši, ka var neļauties straumei, bet var gribēt un sasniegt vairāk. Piepildīt savus sapņus. Cilvēki, kuriem nav bijis un joprojām nav vienalga, kas un kā notiek viņu profesionālajā vidē. Doctus lappusēs piecpadsmit gadu garumā ir izlasāma Latvijas medicīnas un farmācijas vēsture – fiksēta nozares cilvēku izjūtā. Ielūkosimies šajā vēsturē!

• e-veselība

E-veselību bremzē vecā domāšana

“Esam viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kam nav ieviesta e-veselība,” atzīst DITA GABALIŅA, veselības ministres padomniece IT jautājumos.

• Diskusija

Ārsts pats pacientam vislabākās zāles!

Kad pacients nāk pie ārsta, viņš negaida tikai zāļu nosaukumu receptē vai medicīnisku iejaukšanos ķermenī. Viņš meklē kaut ko vairāk: cerību, drošību, mierinājumu. Vai ārsts to var dot, ja, strādājot trijos darbos, jūtas kā maratonists, kam par katru cenu jātiek līdz finišam?

• Zāļu blakusparādības

Kāpēc jāziņo par zāļu blaknēm?

“Ārstam izsenis ir noteikts nekaitēt. Primum non nocere – teica Hipokrats. Kā mēs varam nekaitēt, ja nezinām visus riskus?” vaicā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA. Lai pastiprināti pievērstos riska pārvaldībai, skaidri definētu pušu atbildību un pienākumus, sistēmu padarītu caurskatāmāku, Eiropas farmakovigilances likumdošanā veiktas izmaiņas. Piemēram, par zāļu blakusparādībām tagad varēs ziņot ne tikai veselības aprūpes speciālisti, bet arī pacienti.

Loģistikas risinājumi veselības aprūpei

12.- 14. jūnijā Leipcigā un Berlīnē notika pasaules vadošās loģistikas un starptautisko ekspressūtījumu kompānijas DHL dzīvības zinātņu un veselības aprūpes konference, kurā piedalījās veselības aprūpes sektora eksperti (pārstāvot farmācijas, medicīnas tehnoloģiju kompānijas, zāļu klīnisko izpēti) no 38 valstīm un sešiem kontinentiem.

• Ārvalstu pieredze

Latviešu radioloģe Reimsas slimnīcas neiroinvazīvajā radioloģijā

“Trīsdesmit gadi ir vecums, kad ir lielais profesionālais vilnis. Tas ir jāķer, un es to daru,” saka radioloģe SANITA PONOMARJOVA, kas pusgadu stažējās Reimsas universitātes slimnīcas radioloģijas nodaļā Francijā.

• Kompensējamās zāles

Pavisam “vecie”, mazliet “vecāki” un “jaunie” pacienti...

Atbild Tukuma aptiekas vadītāja, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja, Farmācijas jomas konsultatīvās padomes vadītāja AGNESE RITENE

• Izglītība

Doktora grāds: kā iegūt ieejas biļeti zinātnē?

Pašlaik Latvijā medicīnas un farmācijas doktorantūrā studē 205 doktoranti: Doktora grāds, protams, ir zināma domāšanas veida un brieduma apliecinājums, prestiža simbols un karjeras instruments, taču visupirms doktora grāds ir ieejas biļete zinātnē – atļauja sākt patstāvīgi nodarboties ar pētniecību. Cik daudz jāpiepūlas, lai dabūtu šo biļeti? Ar kādu mērķi tā tiek iegūta? Un ar kādas klases “ekspresi” Latvijas augstskolas piedāvā šo braucienu?

Nevienu brīdi neesmu aizmirsis, no kurienes esmu nācis

Kāpēc ārsts izvēlas doties politikā un kas kopīgs ārsta un valstsvīra darbā, atbild Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, anesteziologs-reanimatologs GUNDARS DAUDZE

• Farmācija

“Made in Latvia” – ko spēj mūsu farmācijas nozare?

Latvijā 29% iedzīvotāju, izvēloties medikamentus, priekšroku dod Latvijā ražotām zālēm, savukārt Lietuvā savas valsts medikamentus labprātāk izvēlas 34% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 23%, tā secināts “GFK Custom Research Baltic” un portāla “Nozare.lv” pētījumā šā gada martā. “Izrādās, iedzīvotāji nemaz nav tādi vietējo ražojumu fani, kaut pašiem šķiet, ka mūs Latvijā ļoti labi atpazīst un novērtē,” spriež viens no Latvijas zāļu ražotāju flagmaņiem. Kāda ir Latvijas zāļu izgudrotāju un ražotāju vieta vietējā tirgū un kāds viņu potenciāls globālajā farmācijas tirgū?

• Pieredze

KASPARS ŪDRIS un PĒTERIS STUDERS. Traumatologu klīnika: konkurēt var tikai ar vārdu!

Līdz pulksten četriem, kad "Rietumu klīnikā" sākas Dr. med. PĒTERA STUDERA un dr. KASPARA ŪDRA pieņemšana, uzgaidāmajā telpā nav teju neviena brīva krēsla, pirmie pacienti pacietīgi gaida jau no pusčetriem. P. Studers un K. Ūdris ir pārinieki - īpašnieki 2011. gada nogalē atvērtajai klīnikai. Pērnā gada sākumā sākti remontdarbi un novembrī rīkota atvēršanas balle. Nesen nolemts paplašināt telpas, rit to labiekārtošana.

• Privātā medicīna

Kardiologu klīnika ar dakteri-orķestri

Kardioloģei IVETAI NORKO ir 13 gadu pieredze "ātrajā palīdzībā" un 21 gada - stacionārā. Kad 2009. gada jūlijā sapulcē uzzināja, ka darba dienas Rīgas 1. slimnīcā ir skaitītas, acumirklī ar kolēģi ANDRI ŠĻAHOTU izlēma par savu praksi. Pēc pusotra mēneša prakse "Aritmija" jau bija atvērta. Tagad, kad "sunim jau pārkāpts, palikusi vien aste", ir gandarījums par padarīto, bet sākums bijis ļoti smags.

• Privātā medicīna

Kā atvērt privātu klīniku krīzes laikā? Jurista eksperiments un hobijs

Ervīns Keišs ikdienā strādā par juristu Rīgā uzņēmumā - kā mēdz teikt dakteri, pie saimnieka - un paralēli pamatdarbam kā eksperimentu un hobiju izveidojis nelielu ambulatoru veselības aprūpes iestādi Jēkabpilī, jo pats ir cēlies no Jēkabpils. 80 kvadrātmetros uz maiņām strādā 14 ārsti.