Diāna Ričika

Par uzvedības etiķeti vairāk nekā par ētiku

Nule kā parakstīta deklarācija par ārstu un farmācijas firmu sadarbības principiem, par ko presē un portālos jau lasām ironiskas piezīmes. Par to, ka ētikas kodeksi dzīvo paši savu dzīvi uz papīra, kamēr karā (konkurences cīņā) visi ieroči ir labi. Kā ir patiesībā? Doctus diskusijas dalībnieki vērtē – tie ir atsevišķi gadījumi, izrādītā labā griba ir solis pareizajā virzienā. Pēc šīs diskusijas gan nepamet sajūta, ka lielākoties tomēr runājam par uzvedības etiķeti, nevis par ētiku – tikumisko normu sistēmu vai morāles filozofiju. Seneka vēstulēs Lūcijam par ētiku reiz rak­stīja: „Tu zini, kura līnija ir taisna. Ko tas tev līdz, ja nezini, kas ir taisnais dzīvē.” Un viņam bija taisnība.

Alga un piemaksas – uz papīra un dzīvē

Pētot algu un piemaksu jautājumu, nepamet sajūta, ka brīžiem lūkojamies greizajos spoguļos. Normatīvie akti, likumdošana ataino vienu realitāti, bet cipars algas kontā mēneša beigās un regulāra pārslodze daudzu gadu garumā – gluži ko citu.

Par tām pašām... aploksnēm

Aploksnes kā savdabīgs postpadomju valstu veselības aprūpes sistēmu piedēklis būtu pētījuma vērtas. It kā traucē, it kā visiem liek justies neērti, bet šķirties no tām pavisam – arī žēl. Pacienti gatavi maksāt aploksnēs, bet nav gatavi maksāt legāli. Ārsti – kāpēc neņemt, ja dod? Un galu galā, kur skatās Temīda: kāpēc celtniekam ar deviņu klašu izglītību par lamināta ieklāšanu maksā vairāk nekā ārstam par viņa veikumu? Arī valsts aploksnes ne īsti nosoda, ne akceptē. Un ne jau mēs tādi vienīgie, citviet vērojami vēl lielāki grāvēji. Armēnijā, piemēram, valdība bija izkalkulējusi, ka iedzīvotāji uztur dakterus, tāpēc mierīgu sirdi mediķiem vairākus gadus neizmaksāja algas. Un tomēr. Ja godīgi, tad Valsts prezidenta vēlēšanas apliecināja, ka problēma pastāv.

Sanum per aqua – vakar un šodien

Moderna 21. gadsimta izkārtne vai atgriešanās pie gadu tūkstošos dažādās kultūrās pārbaudītām vērtībām? Ķermeņa lutināšana vai izaicinājums uzlabot nācijas veselību? Kas spa ir šodien? Un ko ar sanum per aqua saprata senie grieķi un romieši? Vēsturiskā griezumā stāsts par vienu no pasaulē senākajiem ārstniecības veidiem.

Kā tikt pie laba tēla?

Tēlu pašlaik veido gandrīz visam! Latvijas valstij, politiķiem, bankām, universitātēm, lielveikaliem, māsterplāna idejai... Arī veselības aprūpes iestādēm. Cik daudz tajā modes lietas un cik – racionālo graudu?

• Par ārstiem

Ārsta portreta gaismas un ēnas. Vaira Vīķe-Freiberga par ārsta profesiju

Valsts prezidentes VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS biogrāfijā ir fakts, ka viņa ilgus gadus vēlējās kļūt par ārstu. Tas saistās ar traģisku kontekstu, kad viņa izlēma: izaugšu liela un glābšu cilvēkus!

Gausais profilakses ritenis

Pērnā gada nogalē valsts ir parādījusi labu žestu: apstiprinājusi profilaktisko apskašu programmu un nosaukusi profilakses cenu. Ģimenes ārstam par katru veikto vakcināciju un profilaktisko apskati samaksā atbilstoši tarifiem (piemēram, par pieaugušo vispārējo veselības pārbaudi – 3,03 latus, par apskati pirms vakcinācijas 92 santīmus, par ginekoloģisko profilaktisko apskati – 2,96 latus). Tāpat par katru pacientu, kurš ar ģimenes ārsta nosūtījumu saņēmis profilaktiskos izmeklējumus, tiek vienreizējs maksājums – 50 santīmi. Taču jau vairākus gadus netiek izlietoti profilaktiskajām apskatēm atvēlētie līdzekļi – 2006. gadā no 2,7 miljoniem latu iztērēti tikai 625 tūkstoši. Kas ir slimību profilakses šaurais kakls? Kāds ir scenārijs labākai rītdienai? Par to diskutē ģimenes ārsti un speciālisti.

Ja horizonts par tuvu. Uroloģe ILONA ALOVA un anesteziologs KĀRLIS OZOLIŅŠ

C’est la vie – tāda ir dzīve, saka franči. Skaista – saka latvieši, kas jaunus profesionālus izaicinājumus atraduši Francijā. Nē, stāsts nebūs par laimīgo zemi, bet par to, ka aiz skaistuma maskas slēpjas daudz domu, kas pa galvu šaudījušās bezmiega naktīs, rūpju rievas, savas varēšanas eksaminēšana un patīkama novērtējuma sajūta. Divi stāsti par ārstiem, kuri vietu zem Latvijas medicīnas debesīm izcīnījuši, tomēr horizonts šķitis... par tuvu.

Sadarbojas, ignorē vai konkurē. Netradicionālā medicīna.

49 procenti Latvijas mediķu un farmaceitu atbalsta netradicionālas* ārstēšanas metodes, 39 procenti atbalsta tikai atsevišķos gadījumos, bet 12 procenti ir kategoriski pret šādu pieeju. Lūk, kādus interesantus datus 2006. gada oktobrī ieguva Doctus sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju, veicot auditorijas aptauju. Kā Latvijā sadzīvo netradicionālā un klasiskā Rietumu medicīna: sadarbojas, konkurē vai ignorē viena otru? Skaitļos, faktos un profesionāļu viedokļos.

Spēles laukums – zāļu tirgus

Lomas sadalītas. Zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem kā aktīvākajiem ticis uzbrucēja tituls. Valstij – aizsarga gods, vienmēr primāri rūpējoties par sabiedrības ieguvumu. Bet ārstam un farmaceitam – jāsargā vārti. Kā pēdējai un atbildīgākajai instancei garajā medikamenta ražošanas un izplatīšanas ķēdītē.Taču zāļu tirgus laukumā valda domino princips: nekad nezini, kurp tevi aizvedīs spēle. Par Latvijas farmācijas tirgu, raugoties no spēlētāju pozīcijām, bet galvenokārt par saspēli – lasiet šajā rakstā!

• Par ārstiem

Daudz zina un vēl visu var – vidējā paaudze

Janvāra numurā aizsākām sarunu ar jaunākās paaudzes ārstiem, mēģinot izmērīt viņu dzīves sajūtu – uzvaru un zaudējumu, gandarījuma un vilšanās mērogā. Turpinām sarunu ar vidējās paaudzes ārstiem. Viņu vidū ir gan tie, kuri pratuši pakāpties pa karjeras kāpnēm, docenti, profesori, zinātņu doktori, vadītāji un privāti praktizējošie, ar dzīvi visnotaļ apmierinātie un sava pagasta patrioti. Ir, protams, arī sapīkušie, tie, kuri nav spējuši turēties pretī rutīnai.

Ne tikai tehnoloģija, arī domāšana – jauna

Turpinām iepriekšējā numurā aizsākto tematu par inovācijām medicīnā. Vaicājot vairāku medicīnas jomu ekspertiem, kas pieder šodienas vēsturei un ko gaidīt no rītdienas, daudzi no viņiem, pirmkārt, uzmanību pievērsa jauninājumiem, kas būtu nepieciešami palīdzības sniegšanas organizācijā. Diemžēl tas nereti arī ir pakāpiens, uz kura jāuzrāpjas, lai varētu domāt par jaunradi slimību diagnostikā un ārstēšanā.

• Jaunie ārsti

Dažus centimetrus virs zemes – jaunie

Protams, viņi ir ļoti dažādi. Taču lielākoties rutīna viņiem vēl nav apgriezusi spārnus. Ir sapņi, liela apņemšanās, un, kaut arī ir nelielas bažas par rītdienu, viņi saka – viss iespējams! Viņi staigā dažus centimetrus virs zemes, un tas iedvesmo! Ko domā, kā jūtas jaunākās paaudzes ārsti, par to lasiet šoreiz. Bet jau nākamajos numuros piedāvāsim arī vidējās un vecākās paaudzes ārstu domas – salīdziniet!

• Cilvēkresursi medicīnā

Cilvēkresursi globālajā kartē

Lai pievērstu uzmanību pasaulē arvien augošajam veselības aprūpes darbinieku trūkumam, kas savukārt met akmeņus veselības sistēmu pienācīgai darbībai, aizvadīto Pasaules Veselības organizācija bija izsludinājusi par cilvēkresursu gadu. AIGA RŪRĀNE, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: „Problēma daudzviet ir briedusi gadu desmitiem ilgi, tai nav pievērsta pietiekama uzmanība, tāpēc daudzas valstis ir nopietnas krīzes priekšā. Tiek prognozēts, ka krīze nākamajos gados padziļināsies, tāpēc jārīkojas nekavējoties.” Viņa stāsta arī par izaicinājumiem, kas gaidāmi jau visdrīzākajā laikā.

Nebeidzamais izglītošanās maratons

Tālāk, augstāk, vairāk - tā, mazliet pārfrazējot olimpisko saukli, tas varētu būt piederīgs arī ārstu tālākizglītības maratonam. Tiesa, čempiona titulu iegūt ir visai sarežģīti. Gan meklējot brīvos līdzekļus savā, farmācijas kompāniju, asociācijas vai valsts kabatā. Gan krājot resertifikācijai nepieciešamos kredītpunktus un nepazaudējot patieso orientieri - izglītošanās saturu un kvalitāti. Gan spriežot, kādas pilnveidošanās iespējas ir nozīmīgākās. Par pēdējo interesanta piebilde - nule oktobrī Doctus sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju veica aptauju, kas uzrāda, ka 48 procenti aptaujāto respondentu par vērtīgāko tālākizglītošanās iespēju uzskata ārstu profesionālo asociāciju konferences, 14 procenti priekšroku dod medicīnas literatūrai un presei, bet tikai pieci procenti - starptautiskiem kongresiem un trīs procenti ārstu savas zināšanas papildina, veidojot publikācijas. Tālākizglītības jomā nepārprotami līdera pozīcijas nostiprina profesionālās asociācijas. Lai analizētu sertificēta ārsta tālākizglītības procesu, Doctus diskutē ar dažādu specialitāšu ārstiem.

• Personības

Nedodiet man pirmo vijoli. Nefrologs Harijs Čerņevskis

Stradiņu centrālajā korpusā atrodot Internās medicīnas klīniku un uzkāpjot līdz ceturtajam stāvam, nonāksit izremontētā gaitenī ar vairākiem kabinetiem. Vienā no tiem sastopu asociēto profesoru Hariju Čerņevski. Nefrologs atceras – tieši šajā pašā telpā, kur viņam un studentiem ir apmešanās vieta, viņš, tāds desmit gadus vecs puišelis, nācis skatīties televizoru (tolaik visai ekskluzīvu parādību). „Bija 1956. gads, te mitinājās mammas kolēģe. Istabiņa silti izkurināta, es sēdēju uz gultas malas un biju pielipis pie ekrāna – rādīja slaveno franču dziedātāju un aktieri Ivu Montānu.”