Gada sākumā vairāki Latvijas zinātniskie institūti bija sašutuši par starptautisko izvērtējumu, ko IZM organizēja sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes sekretariātu. Par šo jautājumu un vēl šo to saistībā ar zinātni jautājām Latvijas Universitātes rektoram prof. Mārcim Auziņam.
INESE KAUPERE, Nacionālā Veselības dienesta Zāļu un medicīnas ierīču departamenta direktore. Valsts pārvaldē strādā kopš 1994. gada, zāļu kompensācijas jomā — kopš 1999. gada.
Profesora Kristapa Rudzīša (1899–1978) uzmanību jau viņa ārstnieciskās un zinātniskās karjeras sākumā saistīja infekcijas izraisīti iekaisuma perēkļi. 1925. gadā I Ārstu un zobārstu kongresā viņš izteica domu, ka no šiem perēkļiem izplatās vielas, kas iedarbojas uz leikocītiem, tos izvelk audos, mudina uz fagocitozi. [1]
Vāciešiem patīk miers, punktualitāte un kārtība. Un vienmēr katrā situācijā jābūt plānam, kā rīkoties. No 2012. gada septembra sešus mēnešus stažējos Zolingenas pilsētas slimnīcā Vācijā un pašlaik esmu rezidents šajā slimnīcā. Par lielāko ieguvumu uzskatu asinsvadu ultrasonogrāfijas pamatu apguvi. Vācieši asinsvadu ultrasonogrāfiju ir iekļāvuši rezidentūras programmā, un tas ir liels pluss.
Liene Cipule, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Rīdziniece, sertificēta rehabilitoloģe. Sadarbojoties ar J. Ķirsi, atvērusi Latvijā otro privāto fizioterapijas centru. Izveidojusi Rehabilitācijas nodaļu Siguldas slimnīcā.
Vai nu palīdzēs daktere Tirāne, vai neviens – ar šādiem vārdiem sievietes, kam neizdodas ieņemt vai iznēsāt bērniņu, pie viņas bieži vien sūta kolēģi. Viņa ar pacientēm nečubinās, ir lietišķa, dažkārt arī paskarba, taču pie ginekoloģes endokrinoloģes ASTRĪDAS TIRĀNES prakses kabineta vienmēr kāda sieviete gaida uz pieņemšanu.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas aptiekas vadītāja INGA GŪTMANE ir farmaceite trešajā paaudzē. Nu jau vairākus gadus Ingas sirdslieta un lielākā aizraušanās ir klīniskā farmācija. Pa šo laiku viņa ieguvusi bagātu informāciju par klīniskās farmācijas attīstību citās valstīs, kā arī kopā ar tuvākajiem domubiedriem Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātē īstenoto maģistra studiju programmu klīniskajā farmācijā no akadēmiskas pārveidojusi par profesionālu.
Atminiet mīklu: mediķe, bet nav mediķe, arī farmācijas kompānijās nestrādā. Pareizā atbilde: medicīnas doktore LĪGA ZVEJNIECE, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas jaunā zinātniece. Viena no mūsu retajām zinātniecēm ar mediķa izglītību. Galvenā tēma, pie kā Līga šobrīd strādā, ir sigma receptori. Iespējams, ka drīz mēs ar šiem atklājumiem spēsim stāties pretī pagaidām gandrīz par neārstējamu atzītajai Alcheimera slimībai.
Dzīve ir skaista dzīvespriecīgiem cilvēkiem, pārliecināta EVA STRĪĶE. Ikdienā viņa strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdē, vada Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļu, māca jauno ārstu paaudzi, bet rod laiku arī aktīvai atpūtai. Un smejas, ka teikuma priekšmets dzīvei ir kustība, kas no sportiskajām aktivitātēm nozīmē volejbolu, tenisu un jogu.
Kad profesori pieliek sarunai punktu, pulk-stenis rāda astoņi vakarā. Valdis Pīrāgs aizsteidzas nolikt svecīti pie Rīgas pils mūra sienas (saruna notiek Lāčplēša dienas vakarā - aut.). Īpašās dienas noskaņā saruna par to, kā mūsdienās traktēt jēdzienu "māksla" Paula Stradiņa slavenajā teicienā "Medicīna ir amats, zinātne un māksla", aizplūst daudz dziļākās dimensijās. Par latviešu tautas izdzīvošanas gēnu. Par to, kā mainījusies ciešanu jēga.
