Apjomīgā pētījumā, kurā iekļāva 277 klīniskos pētījumus, pētnieki atklāja, ka gandrīz visi vitamīni, minerālvielas un citi uztura bagātinātāji vai diētas nav saistīti ar garāku dzīvi vai aizsardzību pret sirds slimībām.
Somijā veiktā pētījumā secināts, ka mērena holesterīna uzņemšana ar uzturu vai vienas olas apēšana ikdienā, nav saistīta ar paaugstinātu insulta risku.
Valriekstu lietošana uzturā kombinācijā ar diētu, kurā ir zems piesātināto tauku īpatsvars, var palīdzēt mazināt asinsspiedienu cilvēkiem ar kardiovaskulāro slimību risku, secināts pētījumā.
Adekvāta noteiktu uzturvielu uzņemšana ar pārtikas produktiem, bet ne no uztura bagātinātājiem, ir saistīta ar samazinātu visu cēloņu mirstību secināts pētījumā.
No 4,3 miljoniem kardiovaskulāru nāves gadījumu Eiropā 2016.gadā 2,1 miljons bija neveselīga uztura sekas. 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs tie ir aptuveni 900 000, Krievijā – 600 000 un Ukrainā 250 000 nāves gadījumi. Katru otro – trešo priekšlaicīgas kardiovaskulāras nāves gadījumu var novērst ar veselīgāku uzturu.
Cilvēkiem, kuri uzturā lieto daudz šķiedrvielu un pilngraudu produkutu, ir zemāks neinfekciju slimību risks, nekā cilvēkiem, kuri uzturā retāk lieto šos produktus. Savukārt saistība starp zemas glikēmiskās slodzes un zema glikēmiskā indeksa produktiem vēl arvien ir neskaidra.
Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu, kuri lieto metformīnu, jāmonitorē B12 vitamīna līmenis, lai izvairītos no neatgriezeniskiem nervu bojājumiem.
Izpētes līderis no vitamīniem neapšaubāmi ir D vitamīns, kurš ietekmē vairākus organisma fizioloģiskos procesus vai ir tajos iesaistīts. Ja sistēmiskos datubāzes MedLine pārskatos ievada atslēgvārdu “vitamin D”, par 2018. gadu parādās 252 dažādi pētījumi un pārskati!
Doctus septembra numurā jau minēju, ka šā raksta mērķis ir ne tikai atgādināt par jau zināmajiem vitamīnu efektiem mūsu organismā, bet arī atspoguļot jaunākos attīstības virzienus atsevišķiem vitamīnu veidiem.
Lietojot uzturā pārtiku ar zemu uzturvērtību, palielinās vēža attīstības risks, secināts lielā Eiropas iedzīvotāju kohortā veiktā pētījumā.
Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
