Veselīgs uzturs var pasargāt no nieru slimībām
Lietojot uzturā veselīgus produktus, var pasargāt sevi no nieru slimībām, secināts publicētu pētījumu analīzē.
Uzturzinātne
D vitamīns un zivju eļļa varētu aizsargāt pret nāvi onkoloģiskas saslimšana dēļ un miokarda infarktu
D vitamīna un omega-3 taukskābju (VITAL) pētījums ir jaunākais un plašākais, kurā tiek analizēts, vai D vitamīns vai zivju eļļa var efektīvi pasargāt no vēža vai kardiovaskulārām slimībām. Šī brīža rezultāti nav viennozīmīgi, bet tie uzrāda dažus ieguvumus attiecībā uz atsevišķiem iznākumiem.
Ar uzturu uzņemts cinks aizsargā pret Streptococcus pneumoniae infekciju
Pētnieki atklājuši svarīgu saistību starp ar uzturu uzņemtu cinku un aizsardzību pret Streptococcus pneumoniae, pneimonijas primāro bakteriālo cēloni.
Vairāk A vitamīna uzturā saistīts ar zemāku ādas vēža risku
Cilvēkiem, kuru uzturā ir augstāks A vitamīna līmenis, ir par 17 % zemāks ādas skvamozo šūnu karcinomas risks, salīdzinot ar tiem, kuri ar uzturu un uztura bagātinātājiem uzņem mazāk A vitamīna.
Lielākā daļa uztura bagātinātāju neuzlabo sirds veselību un neaizkavē nāvi
Apjomīgā pētījumā, kurā iekļāva 277 klīniskos pētījumus, pētnieki atklāja, ka gandrīz visi vitamīni, minerālvielas un citi uztura bagātinātāji vai diētas nav saistīti ar garāku dzīvi vai aizsardzību pret sirds slimībām.
Olu lietošana uzturā nepaaugstina insulta risku
Somijā veiktā pētījumā secināts, ka mērena holesterīna uzņemšana ar uzturu vai vienas olas apēšana ikdienā, nav saistīta ar paaugstinātu insulta risku.
Valriekstu lietošana uzturā var palīdzēt mazināt asinsspiedienu
Valriekstu lietošana uzturā kombinācijā ar diētu, kurā ir zems piesātināto tauku īpatsvars, var palīdzēt mazināt asinsspiedienu cilvēkiem ar kardiovaskulāro slimību risku, secināts pētījumā.
Adekvāta uzturvielu uzņemšana no pārtikas, bet ne no uztura bagātinātājiem saistīta ar zemāku mirstības un vēža risku
Adekvāta noteiktu uzturvielu uzņemšana ar pārtikas produktiem, bet ne no uztura bagātinātājiem, ir saistīta ar samazinātu visu cēloņu mirstību secināts pētījumā.
Kardiovaskulārās slimības un uzturs Eiropā: lielu daļu priekšlaicīgas nāves gadījumu var novērst
No 4,3 miljoniem kardiovaskulāru nāves gadījumu Eiropā 2016.gadā 2,1 miljons bija neveselīga uztura sekas. 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs tie ir aptuveni 900 000, Krievijā – 600 000 un Ukrainā 250 000 nāves gadījumi. Katru otro – trešo priekšlaicīgas kardiovaskulāras nāves gadījumu var novērst ar veselīgāku uzturu.
Augsts šķiedrvielu un pilngraudu produktu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku neinfekciju slimību risku
Cilvēkiem, kuri uzturā lieto daudz šķiedrvielu un pilngraudu produkutu, ir zemāks neinfekciju slimību risks, nekā cilvēkiem, kuri uzturā retāk lieto šos produktus. Savukārt saistība starp zemas glikēmiskās slodzes un zema glikēmiskā indeksa produktiem vēl arvien ir neskaidra.
Lasītākais Doctus.lv
Atspēko mītu: Veselīgu paradumu izveide prasa vairāk nekā 21 dienu
Gandrīz jau mēnesi dzīvojam 2025. gadā, un, ja ir grūtības noturēties pie Jaunā gada apņemšanās, nezaudējiet cerību, jo jauni pētījumi rāda, ka veselīgu paradumu izveide var aizņemt ilgāku laiku, nekā gaidīts. Pētnieki atklāja, ka jauni paradumi var sākt veidoties aptuveni divu mēnešu laikā (mediāna 59–66 dienas), taču to pilnīgai izveidei var būt nepieciešamas pat 335 dienas.
Vai nostaigāti vairāk soļi dienas laikā ir saistīti ar zemāku depresijas risku?
Staigāšana vismaz 7000 soļu dienā ir saistīta ar mazāk izteiktiem depresijas simptomiem un par 31 % mazāku depresijas risku nekā, veicot mazāk soļu, liecina jaunas meta-analīzes rezultāti.
Austrumu slimnīcā pielieto saudzējošu operācijas tehniku ķirurģiskā iegurņa operācijā pacientam ar iedzimtu sirds patoloģiju
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) stacionārā “Gaiļezers” pacientam ar iedzimtu sirdskaiti un ļoti komplicētām veselības problēmām tika veikta augšstilba lūzuma ķirurģiska operācija, kas bija iespējama, tikai pateicoties sadarbībai starp lielākajām universitāšu slimnīcām, kā arī multidisciplinārai vairāku klīniku un nodaļu ārstniecības un aprūpes personāla sadarbībai Austrumu slimnīcā.
Demences pacients: laiks līdz sociālās aprūpes centram un nāvei
Demence ir vadošs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls starp senioriem. Katru gadu demences diagnozi saņem aptuveni 10 miljoni cilvēku visā pasaulē. Šā sistemātiskā pārskata un meta-analīzes mērķis bija apkopot esošos pierādījumus par laiku līdz nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei demences pacientu vidū.
Stradiņa slimnīca ievieš inovācijas - robotizēto ķirurģiju
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) turpina attīstīt inovācijas veselības aprūpē, piedaloties starptautiskā konferencē par robotizētās ķirurģijas tehnoloģijām, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta "da Vinci" ķirurģiskajai sistēmai, kas nodrošina augstāku precizitāti, drošību un efektivitāti medicīnas procedūrās.
Nozares
A
- Alergoloģija 50
- Algoloģija 82
- Androloģija 5
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 194
- Dietoloģija 36
E
- Endokrinoloģija 352
F
- Farmācija 73
- Farmakoloģija 206
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 347
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 54
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 313
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 541
Ķ
- Ķirurģija 197
L
M
N
- Narkoloģija 38
- Neatliekamā medicīna 33
- Nefroloģija 67
- Neiroloģija 390
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 84
- Onkoloģija 251
- Otorinolaringoloģija 80
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 227
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 271
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 150
R
S
- Sabiedrības veselība 332
- Sporta medicīna 15
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 101
- Uzturzinātne 92