Pēc Lielbritānijas psihiatru pētījuma datiem, pieaugušie, kuri bērnībā ir piedzīvojuši ņirgāšanos, biežāk ir ar lieko svaru, aptaukošanos un šiem cilvēkiem ir augstāks sirds slimību, cukura diabēta un citu slimību attīstības risks.
Psihoterapijas nozīmību kā psihiatrisko pacientu ārstēšanā, tā somatisko slimību gadījumos mūsdienās neviens vairs neapstrīd. Nav obligāti jābūt noteiktai Starptautiskās slimību klasifikācijas psihisko un uzvedības traucējumu (F grupa) diagnozei, lai apmeklētu psihoterapeitu.
Anorexia nervosa (AN) ir slimība, kas raksturīga jaunām meitenēm, jo 90% pacientu ir pusaudzes. Slimību un tās sākumu noteikt grūti, jo svara zudums ir ļoti pakāpenisks, taču tas nenozīmē, ka anoreksija nav bīstama vai ka tā pāries pati no sevis bez ārstēšanas.
Hroniskas primāras galvassāpes tiek novērotas aptuveni 2,2—5% no vispārējās populācijas. Lai gan tās neskar pārāk lielu cilvēku daļu, tomēr jāatzīmē, ka hroniskas sāpes (vismaz 15 dienas mēnesī trīs mēnešu garumā un ilgāk), pēc pacientu domām, ir visai nepatīkams, traucējošs un reizēm mokošs simptoms.
Depresija kavē pacienta atlabšanu no somatiskām slimībām un mazina līdzestību to ārstēšanā. Tāpēc ļoti svarīgi laikus atpazīt pacienta depresiju un to attiecīgi ārstēt. Ģimenes ārste jautā psihiatrei, kā vieglāk atpazīt un ārstēt depresiju gados veciem pacientiem, kam ir daudz citu somatisku slimību.
“Panikas lēkme sākas ar intensīvu draudu nojautu, kas attīstās pēkšņi un ko pavada virkne nepatīkamu fizisko sajūtu: elpas trūkums, sirdsklauves, sāpes krūtīs, smakšana, reibonis, durstīšana rokās un pēdās, karstuma un aukstuma viļņi, nespēks un drebuļi, kā arī nerealitātes izjūta.”
14.11. plkst. 13:00, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā Tvaika ielā 2 atvērs iestādes muzeju. Tas atradīsies senākajā (G) ēkā, kurā izvietotas psihiatrijas un narkoloģijas ambulatori konsultatīvās nodaļas. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram šogad aprit 190 gadi.
Ikdienā bieži lietojam vārdu “depresija”, ar to domājot nogurumu, nomāktību, hronisku stresu. Populārs izteiciens jau no studentu laikiem ir “pavasara depresija” — stāvokļi un situācijas, ko viegli varam novērst ar regulāru fizkultūru, pareizu uzturu, adekvātu atpūtu un kam nav nekāda sakara ar depresijas diagnozi. Taču ikdienas praksē nepamanām pacientus, kam neārstēta depresija var pasliktināt kādas slimības gaitu.
Lai gan plašsaziņas līdzekļos jēdziens “hiperaktivitāte” parādās aizvien biežāk un profesionāļi iegūst arvien vairāk zināšanu par šo tematu, Latvijā pedagoģiskais darbs ar šiem bērniem nav mērķtiecīgi virzīts uz visu bērnu līdzvērtīgu attīstības nosacījumu veidošanu.
Pētnieki apgalvo, ka ir atklājuši ķīmiskas izmaiņas vienā gēnā, kas ir saistīts ar stresa reakcijām. Ja šis atklājums apstiprināsies lielākos pētījumos, ārstiem būs pieejama vienkārša asins analīze, kas ļaus prognozēt personas risku pašnāvības izdarīšanai.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
