Liela daļa cilvēku cieš no trauksmes un bailēm, ko rada kāda konkrēts objekts – bieži šo situāciju ārstē, pakļaujot cilvēkus šī objekta iedarbībai (ekspozīcijas terapija). Zinātnieki no Upsālas Universitātes atklājuši, ka ekspozīcijas terapija izmaina pieredzi ar konkrēto objektu, kas sagādā bailes, tādējādi mazinot bailes pret to, veicot pētījumus par arahnofobiju.
Psihiatrs, profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs ELMĀRS RANCĀNS kopš bērna kājas jau zināja, ka būs ārsts. Daudz laika pavadīdams darbā pie mātes, psihiatres Regīnas Rancānes, viņš labi iepazina slimnīcas vidi. Specialitātes izvēles pamatā bija kāds konkrēts notikums un pārliecība, ka tad, ja ir vesels gars, arī miesa būs vesela.
Noskaidrots iepriekš nezināms visplašāk parakstīto antidepresantu - selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) darbības mehānisms. Ilgi uzskatīja, ka tie darbojas, kavējot serotonīna reabsorbciju nervu šūnās, taču noskaidrots, ka tie arī uzkrājas šūnu membrānās esošajos lipīdu sakopojumos.
Pētījumā, kas veikts Toronto Universitātē (Kanādā) veiktā pētījumā noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri cieš no šizofrēnijas un bērnībā vai agrā jaunībā pret viņiem ir bijusi vērsta vardarbība, ir piecreiz lielāka iespēja veikt pašnāvības mēģinājumu.
Laikus pamanot izmaiņas bērna psihiskajā stāvoklī un nekavējoties konsultējoties pie bērnu psihiatra, iespējams palēnināt vai pat novērst stāvokļa progresēšanu un attīstību līdz hroniskam stāvoklim, bērnam pieaugot. Rakstā aplūkoti četri gadījumi, kad speciālista vizīte būtu bijusi nepieciešama agrāk, un izcelti faktori, kam īpaša uzmanība būtu jāpievērš savlaicīgi.
Jauni, darbspējīgi cilvēki pie ārsta visbiežāk dodas kādas somatiskas slimības gadījumā, bet psihoemocionālās problēmas atstāj novārtā. Apmeklēt ārstu viņus bieži vien pamudina apkārtējie — kā rakstā apskatītajā gadījumā, ko jautājumu un atbilžu formā iztirzā ģimenes ārsts un psihiatrs.
Depresija ir biopsihosociāla slimība, kuras attīstību ietekmē iedzimtība, apkārtējā vide, predispozīcija uz somatiskām vai citām psihiskām slimībām un sociāli ekonomiskais stāvoklis. Depresijas pirmo simptomu izpausmes un intensitātes pakāpe var būt mainīgas un katram cilvēkam individuālas.
Statistika vēsta, ka vidēji katram ceturtajam pacientam, kas dodas vizītē pie ārsta, konstatēta vismaz viena psihiska vai neiroloģiska slimība, bet bieži garīgās veselības traucējumi netiek nedz diagnosticēti, nedz ārstēti.
Būt dabā, saplūst ar to, pieņemt tās noteikumus un pārbaudīt savus spēkus. Velo tūrisms, kalnos kāpšana un laivošana — trīs vaļasprieki, kas ļauj to darīt un lieliski parāda, cik pasaule ir nepieradināma un skaista. Un, ja vēl prieku par to var dalīt ar kādu, kas bijis blakus un atbalstījis brīdī, kad šķitis — savu spēju robeža sasniegusi augstāko punktu... Par to trīs dakteru stāsti.
Gandrīz katram cilvēkam kādreiz dzīvē bijušas kādas bailes, kādas fobijas, nedrošība vai trauksme. Vieni tās pārvar, aizmirst un vairs neatceras, citi izvairās un cenšas nenokļūt situācijās, kad nepatīkamās izjūtas varētu atkārtoties.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
