Šobrīd tiek rekomendēts hospitālā etapā izmantot 6 mg deksametazonu Covid–19 pacientiem ar smagu slimības gaitu, bet tiek spriests, ka augstākas devas varētu būt noderīgākas vēl smagākas gaitas Covid–19 pacientiem.
Tā atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs JURIS RAUDOVS. Krīzes situācijās viņš jūtas kā zivs ūdenī, un izskaidrojums tam rodams gan ilggadējā, dinamiskos apstākļos aizvadītā darba pieredzē, gan nemitīgā vēlmē pilnveidoties un dalīties savās zināšanās.
Vīriešiem ir augstāks risks nopietnām komplikācijām, kas saistītas ar Covid–19 infekciju. Visā pasaulē rādītāji ir līdzīgi – no Covid–19 nāvēm 60 % ir vīriešiem. Pastāv vairākas teorijas, kas cenšas skaidrot šo atšķirību, kā vienas no tām – estrogēnu ietekme uz infekcijas procesa gaitu, AKE2 gēna ekspresija X hromosomā un robustāka imūnās sistēmas aktivācija sievietēm.
Praksē apmierinātības novērtējums ir plaši lietojams darba vides kvalitātes jēdziens un indikators. Organizācijas un lietišķais psihologs, vadības eksperts Adrian Furnham definējis, ka apmierinātība ar darbu ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka cilvēkresursu efektivitāti un produktivitāti. [11]
Pēc oficiālās statistikas nedaudz virs trīsdesmit, bet pēc darbinieku vērtējuma — ap septiņdesmit procentiem neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu ir sekundāri. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta jaunā vadītāja LIENE CIPULE ir apņēmības pilna šo skaitu mazināt.
“Komandas princips” — tā divos vārdos varētu raksturot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas vadītājas ZANDAS PUČUKAS pārvestās mācības no Somijas un Zviedrijas, kur viņa kā Bertrama un Kristapa Zariņu stipendijas saņēmēja skatījās un mācījās, kā kolēģi organizē darbu līdzīgās nodaļās.
Pirmdien, 2.novembrī tiks atzīmēti 5 gadi kopš pirmos pacientus uzņēma Latvijā lielākā Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Gaiļezers”, kas tika veidota atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām un pasaules pieredzei.
Latvijā viedtālruņu lietotājiem ir izstrādāta unikāla mobilā lietotne (aplikācija) HealthPoint, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienesta) mediķiem palīdzēs noteikt zvanītāja atrašanās vietu un līdz ar to daudzās situācijās ātrāk atrast negadījuma vietu, lai palīdzētu pacientiem vai cietušajiem.
NMP dienestā iegādāti 60 daudzfunkcionālie defibrilatori un 20 mākslīgās plaušu ventilācijas aparāti, kas ir vienas no svarīgākajām medicīniskajām ierīcēm, kuras brigāžu mediķiem palīdz izsaukumos glābt smagi cietušu vai kritiski slimu pacientu dzīvības. Jaunais aprīkojums iegādāts par Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļiem un drīzumā tas nonāks reģionu brigāžu rīcībā*.
25.novembrī, Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi noteikumos Nr.265 „Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība", kas paredz, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ar pacientiem un izsaukumiem saistītā medicīniskā dokumentācija tiks veidota un uzturēta tikai elektroniski.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.