Savulaik intervijā ar Doctus NBS Apvienotā štāba medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts pulkvežleitnants NORMUNDS VAIVADS sacīja, ka viņam vienmēr noderējis mammas teiktais: “Darbība ir jūtu slazdi.” Ja esi nodarbināts, mazāk laika paliek būt ieslēgtam sevī ar visādām domām. Kā funkcionē militārā medicīna, kāda ir tās sadarbība ar civilo medicīnu, kā saglabāt vēsu prātu un karstu sirdi — Normunda Vaivada pārdomas.
Tā atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs JURIS RAUDOVS. Krīzes situācijās viņš jūtas kā zivs ūdenī, un izskaidrojums tam rodams gan ilggadējā, dinamiskos apstākļos aizvadītā darba pieredzē, gan nemitīgā vēlmē pilnveidoties un dalīties savās zināšanās.
Pēc oficiālās statistikas nedaudz virs trīsdesmit, bet pēc darbinieku vērtējuma — ap septiņdesmit procentiem neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu ir sekundāri. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta jaunā vadītāja LIENE CIPULE ir apņēmības pilna šo skaitu mazināt.
“Komandas princips” — tā divos vārdos varētu raksturot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas vadītājas ZANDAS PUČUKAS pārvestās mācības no Somijas un Zviedrijas, kur viņa kā Bertrama un Kristapa Zariņu stipendijas saņēmēja skatījās un mācījās, kā kolēģi organizē darbu līdzīgās nodaļās.
Liene Cipule, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Rīdziniece, sertificēta rehabilitoloģe. Sadarbojoties ar J. Ķirsi, atvērusi Latvijā otro privāto fizioterapijas centru. Izveidojusi Rehabilitācijas nodaļu Siguldas slimnīcā.
Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās valda citas likumsakarības nekā "parastās" nodaļās. Uzrunātie ārsti saka: nepārtraukti jārēķinās ar to, ka ne ar ko nevar rēķināties. Visgrūtāk strādāt pēc brīvdienām un svētku dienām, kad vieni ir cietušies un ātro palīdzību nav saukuši, citi - tā pamatīgāk uzdzīvojuši... Taču arī pārējā laikā maiņa paiet kā lielā vāveres ritenī. Vismaz Rīgas lielajās slimnīcās. Ja rīta pusē vēl iznāk laiks iedzert kādu tasīti kafijas, tad no pusdienlaika līdz vieniem diviem naktī jāstrādā bez atelpas.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra virsārsti DINU BALODI kolēģi raksturo kā vienmēr smaidīgu, pretimnākošu, fantastisku sievieti, kas unikālā veidā prot apvienot medicīnisko pieredzi ar cilvēcisko faktoru. Tas viņai veiksmīgi izdevies visus gadus, kurus nostrādājusi medicīnā, no tiem 27 - ārsta profesijā. Dina Balode atzīst: šis viņai īpašs gads - ar apaļiem cipariem. 50 dzīves gadi. 35 gadi medicīnā. 20 gadi Latvijas Diabēta asociācijā. Pieci gadi Stradiņa slimnīcā.
Vissliktāk ir tad, ja ārsts neatliekamajā medicīnā ienāk ar vēlmi pēc materiālas vai emocionālas atzinības. Gandarījumam par padarīto jārodas nevis tāpēc, ka pacients pateicis paldies, bet tāpēc, ka izdevies pacientam sniegt savlaicīgu un kvalificētu palīdzību. Tā uzskata Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas Reģionālā centra vadītāja vietniece medicīnas jautājumos IEVIŅA ALKA.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.