Pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) ir plaušu hipertensijas nozīmīga slimību grupa, ko raksturo pieaugoša pulmonālo artēriju pretestība, kuras sekas ir labā kambara mazspēja un priekšlaicīga nāve. PAH ir mazo plaušu artēriju slimība, ko raksturo to proliferācija un remodelācija. Vidējā dzīvildze PAH pacientiem bez patoģenētiskās terapijas 1980. gados bija 2,8 gadi. [1]
Cilvēkiem, kuri lieto holesterīnu pazeminošus statīnus, nav lielāks risks, ka attīstīsies ļaundabīgs audzējs, salīdzinot ar statīnu nelietotājiem, ziņo jaunākā pētījuma rezultāti, kas publicēti Amerikas Kardioloģijas koledžas žurnālā (Journal of the American College of Cardiology).
Bērnu kardioloģija un kardioķirurģija līdz XX gadsimta vidum bija tabu tēma – nebija iespēju laikus diagnosticēt sirds patoloģijas, jo tā laika medicīniskās aparatūras tehniskās iespējas mūsu valstī bija ierobežotas, tāpēc daudzi pacienti gāja bojā, nesaņemot savlaicīgu un adekvātu ārstniecisko palīdzību. Šajā laikposmā bērnu kardiologa specialitātes mūsdienu izpratnē pat nebija. Rūpes par pacientiem ar kardioloģiskām problēmām tika deleģētas reimokardiologiem, jo bija reimatisma “ziedu laiki”, apvienojot kā iegūtas, tā iedzimtas sirdskaites ar sistēmiskām saslimšanām.
Arteriāla hipertensija (AH) ir viens no galvenajiem riska faktoriem kardiovaskulāriem un cerebrovaskulāriem notikumiem. AH ir ļoti plaši izplatīta saslimšana visā pasaulē un arī Latvijā. 1991. gadā Latvijā, 1997. gadā Rīgā un 2000. gadā Kuldīgas novadā veikti epidemioloģiskie pētījumi, kur secināts, ka apmēram pusei iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens (AS), bet vecuma grupās pēc 60 gadiem arteriāla hipertensija tika konstatēta 75% iedzīvotāju. Lai mazinātu kardiovaskulāro un cerebrovaskulāro notikumu risku, svarīgi normalizēt AS. Šajā rakstā apkopotas jaunākās AH ārstēšanas tendences.
Sirds un nieru slimības ir plaši izplatītas un bieži līdztekus norisošas cilvēka organismā, kas ievērojami palielina saslimstību, mirstību, kā arī kopējās medicīniskās aprūpes izmaksas. Pirmo reizi pasaulē konference, kas tika veltīta kardiorenālajam sindromam (KRS), 2008. gada septembrī norisēja Vičencā (Vicenza), Itālijā. Konferences iniciators bija profesors Ronco un Akūtās dialīzes kvalitātes iniciatīvas (ADQI) darba grupa, tajā piedalījās nefrologi, kardiologi, internisti, intensīvās terapijas speciālisti no visas pasaules. Šajā rakstā apkopotas jaunākās atziņas par kardiorenālo sindromu.
Arteriālās hipertensijas (AH) prevalences un kontrolētas hipertensijas dati par pacientiem, kas sasniedz mērķa asinsspiedienu < 140/90 mmHg, un augsta riska pacientiem (< 130/85 mmHg) lielākoties ir pieejami tikai par Rietumeiropas valstīm un Ziemeļameriku. Datus par hipertensijas saistību ar citiem kardiovaskulāriem riska faktoriem pārsvarā var iegūt par Rietumeiropu, bet nav datu par AH prevalenci un asinsspiediena kontroli Viduseiropā un Austrumeiropā. Lai noskaidrotu šos jautājumus, 2008. gadā tika sākts Berlin-Chemie Menarini atbalstīts BP-CARE pētījums (Blood Pressure control rate and CArdiovascular Risk profilE). [2]
Lielākā daļa sirds slimību parādās un progresē noteiktā vecumā. Sirds noveco un kļūst slimāka līdz ar saimnieku. To ietekmē vide un citi faktori. Cilvēkam novecojot, miokarda infarkts, sirds mazspēja un lielākā daļa aritmiju kļūst par nopietnām slimībām, jo vecums ir vienīgais neietekmējamais riska faktors. Kā var aizkavēt neatgriezenisku sirds novecošanu vai atjaunot efektīvu sirds funkcionālo aktivitāti? Šis raksts veidots, lai pievērstu uzmanību sirds šūnām kā terapeitiskam mērķim nākotnē.
2011. gadā atzīmējama viena no ļoti nozīmīgām medicīnas jubilejām – kopš statīnu dzimšanas apritēs 40 gadu. Par holesterīna līmeņa koriģēšanu tiek runāts un rakstīts tik bieži, ka, šķiet, ir grūti pārsteigt ar jaunumiem šajā medicīnas nozarē. Bet tik un tā vai ik dienu parādās aizvien jaunas ziņas par šo unikālo preparātu jaunatklātajām vai apstiprinātajām īpašībām.
Latvijā sirds slimību sekundārā profilakse ir ļoti nozīmīga, par to liecina fakts, ka Latvijā pirmajā vietā nāves cēloņu struktūrā ir mirstība no asinsrites sistēmas slimībām (2009. gadā tie bija 713 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, no tiem vairāk nekā puse nāves gadījumu bija no sirds išēmiskās slimības (381,1 uz 100 000)). Tāpēc šajā rakstā apkopojām jaunākās tendences pasaulē par sekundāro profilaksi pacientiem pēc pirmreizēja kardiāla notikuma. Jaunākās atziņas komentē Janīna Romānova.
Doctus decembra numurā iesākām rakstu par miokarda bojājuma bioķīmiskajiem marķieriem, galvenokārt akūta koronārā sindroma marķieriem, un sākām teorētisko daļu par biomehāniskā stresa marķieri – nātrijurētisko peptīdu. Šajā raksta daļā turpināsim par nātrijurētiskā peptīda biomarķiera lomu pie hroniskas sirds mazspējas, kā arī pievērsīsimies citiem biomehāniskā stresa, neirohormonālās aktivācijas, aterosklerotiskās pangas nestabilitātes un iekaisuma, kā arī citiem jaunākajiem marķieriem.
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]
