Sirds ķirurgs MĀRTIŅŠ KALĒJS atzīst, ka Dievs un vecāki viņam devuši gaišu galvu, tāpēc dabas dotās spējas viņš būtu varējis izpaust daudzās dzīves jomās, taču, racionālu apsvērumu mudināts, izvēlējies medicīnu. Un ne mirkli to nav nožēlojis.
Profilakse ir pasākumu kopums, lai novērstu un aizkavētu slimību izcelšanos un izplatīšanos, lai uzturētu un stiprinātu veselību. Katra ārsta, īpaši ģimenes ārsta, pirmais uzdevums sarunā ar sirds slimību pacientu ir runāt par profilaksi. Ja ne par primāro, tad par sekundāro.
Pieaugušajiem ar veselīgu svaru, bet mazkustīgu dzīvesveidu, var būt tāds pats infarkta vai insulta risks kā pieaugušajam ar lieko svaru, secināts pētījumā.
No 4,3 miljoniem kardiovaskulāru nāves gadījumu Eiropā 2016.gadā 2,1 miljons bija neveselīga uztura sekas. 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs tie ir aptuveni 900 000, Krievijā – 600 000 un Ukrainā 250 000 nāves gadījumi. Katru otro – trešo priekšlaicīgas kardiovaskulāras nāves gadījumu var novērst ar veselīgāku uzturu.
Izcilais anatoms Viljams Hārvejs 1628. gadā publicēja grāmatu De Motu Cordis, kur apraksta divas cirkulācijas: sistēmisko un pulmonālo, kas ir savstarpēji saistītas. Nedaudz vēlāk, 1671. gadā, Neils Stensons, anatoms no Kopenhāgenas, nedzīvi dzimušam bērnam apraksta daudzas iedzimtas attīstības anomālijas, arī iedzimtu sirdskaiti, ko mūsdienās zinām kā Fallot tetrādi.
Kopumā vīriešiem ir lielāks miokarda infarkta (MI) risks nekā sievietēm, tomēr atsevišķos pētījumos ir pierādīts, ka daži riska faktori vairāk ietekmē sievietes nekā vīriešus.
Angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošana, lai samazinātu asinsspiedienu, saistīta ar 14 % augstāku plaušu vēža attīstības risku, salīdzinot ar hipertensijas terapiju ar angiotensīna receptoru blokatoriem.
Šajā klīniskajā gadījumā aprakstīta grūti atklājama diagnoze, kas praksē nav sastopama bieži. Simptomi ir nespecifiski un spilgti izpaužas tikai slimības vēlākajās stadijās, tāpēc ārstēšana var būt arī novēlota.
XXI gadsimta vadlīniju un instrukciju medicīnu, sauktu arī par pavārgrāmatu medicīnu, radīja labs nodoms — lai izvairītos no kaitēšanas pacientam. Taču tā nes līdzi arī jautājumus par ārsta radošumu, intuīciju, “vidējiem pacientiem” iepretī pacienta individuālām īpatnībām, arī par farmācijas industrijas un administratoru spiedienu.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
Uztura bagātinātāji (UB) ar kurkumu ir dabiski antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi. Izteikta hipotēze, ka šie līdzekļi varētu noderēt acu veselībai, mazinot risku attīstīties ar vecumu saistītas makulas deģenerācijai (MD). Lai novērtētu šo UB efektu, veikts retrospektīvs kohortas pētījums.