Karolinskas institūta pētnieki ir identificējuši astoņus primāros faktorus, kas palielina kopējas asiņošanas komplikācijas risku pēc miokarda infarkta. Daži no šiem faktoriem jau ir zināmi, taču, izmantojot mašīnmācīšanās metodes, pētnieki ir atraduši papildu faktorus, piemēram, smēķēšana, asinsspiediens un glikozes līmenis asinīs.
Sešu mēnešu vingrojumu programma palīdz uzturēt normālu sirds ritmu un samazina simptomu smagumu pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu, liecina ESC kongresā 2021 prezentēta pētījuma rezultāti.
Aerobas slodzes aktivitātes var palīdzēt samazināt asinsspiedienu pacientiem, kuru hipertensija slikti reaģē uz medikamentiem. Nejaušināta iedalījuma, kontrolēts klīniskais pētījums pierādīja, ka pacientiem ar rezistentu hipertensiju, kuri veica vidējas intensitātes aerobas aktivitāte, bija zemāks asinsspiediens (AS), salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma parasto aprūpi.
Dzimstot mazākam kā būtu sagaidāms pēc gestācijas vecuma, pieaug risks kardiovaskulārai mirstībai jaunā vecumā, bet patofizioloģiskie mehānismi šai saistībai vēl nav noskaidroti. Sirds remodelācija un disfunkcija sastopama gan auglim, kas ir mazs savam gestācijas vecumam, gan zīdainim, kas dzimst mazāks kā gaidāms atbilstīgi gestācijas vecumam, taču nav skaidrs, kad un kā šīs izmaiņas saglabājas pieaugušo vecumā.
Arteriālā hipertensija (AH) ir sarežģīta slimība, kurā iesaistītas vairākas orgānu sistēmas, tomēr vienlaikus arī viens no modificējamiem riska faktoriem kardiovaskulārām slimībām, kas ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā kā sievietēm, tā vīriešiem.
Lielā pētījumā ASV netika atklāti pierādījumi, ka mērens kafijas patēriņš izraisītu lielāku sirds aritmiju risku.
Omega-3 taukskābju, piemēram, eikozapentaēnskābes (EPA) un dokozaheksaēnskābes (DHA), ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir neskaidra. Pētījuma mērķis bija noteikt omega-3 taukskābju efektivitāti letālos un nefatālos kardiovaskulārajos rezultātos un izpētīt iespējamo EPA un EPA + DHA ārstēšanas efektu mainīgumu.
Refluksa ezofagīts ir saistīts ar lielāku akūta insulta un pārejošu išēmisku lēkmju risku pacientiem, kuri hospitalizēti ar priekškambaru mirdzēšanu
Kardiovaskulārā riska atpazīšana, korekta novērtēšana un mērķtiecīga rīcība, lai jau primārajā profilaksē nepieļautu akūtu kardiovaskulāru notikumu attīstību, ne vienmēr ir viegls uzdevums.
Cilvēkiem ar aptaukošanos, kas apmeklēja nevērtējošu un personalizētu dzīvesveida modificēšanas programmu, tikai 10 nedēļu laikā uzlabojās sirds un asinsvadu, kā arī psihiskā veselība, liecina pētījums, kas šodien tika prezentēts Eiropas Kardioloģijas biedrības tiešsaistes zinātniskajā kongresā (ESC). Dalībnieki zaudēja svaru un mazinājās arī trauksmes un depresijas simptomi, kā arī uzlabojās fiziskie mērījumi, tai skaitā asinsspiediens.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
