Fiziskās aktivitātes ķīmijterapijas laikā var mazināt ārstēšanas blakusparādības
Fiziskās aktivitātes ķīmijterapijas laikā var palīdzēt pacientiem pārvarēt ārstēšanas novājinošo ietekmi un ātrāk atgriezties normālā dzīvē.
Fiziskās aktivitātes ķīmijterapijas laikā var palīdzēt pacientiem pārvarēt ārstēšanas novājinošo ietekmi un ātrāk atgriezties normālā dzīvē.
Kā ārsts runā ar pacientu, ja ātriju fibrilācijas gadījumā ir jāsāk terapija ar antikoagulantu? Kā (un vai) ārsts lēmuma pieņemšanā iesaista pacientu? Mūsdienās izvēle svārstās divos virzienos: varfarīns vai tiešie orālie antikoagulanti (TOAK).
Informācijas par veselības iznākumiem pacientiem, kuri darba vietā saskaras ar mobingu, nav daudz. Lai noskaidrotu, kā mobings darba vietā (gan personīgi izjusts, gan piedzīvots kā lieciniekam) ietekmē veselības stāvokli, darbaspējas un apmierinātību, tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Pētījumā, kurā izmantoja specializētas attēlveidošanas metodes, pētnieki atklāja izteiktas izmaiņas baltajā vielā un citos smadzeņu audos tiem, kam bijusi Laimas slimība, bet simptomi saglabājušies arī pēc ārstēšanas. Izmaiņas novērotas 10—20 % no gandrīz pusmiljona amerikāņu, kuri ik gadu saslimst ar Laimas slimību.
Izteikta hipotēze, ka sejas masku nēsāšana skolā, lai pasargātos no Covid–19 transmisijas, var palielināt roku—sejas kontakta reižu skaitu, tādējādi veicinot infekcijas risku caur pašinficēšanās procesu.
Tika veikts sistemātisks publicētās literatūras pārskats, lai apkopotu pierādījumus par dzimumam raksturīgām atšķirībām psoriātiskā artrīta (PsA) klīniskajās pazīmēs, slimības aktivitātē un pacientu ziņotajos iznākumos (PRO), ieskaitot reakciju uz ārstēšanu.
Lai noskaidrotu, vai mātes hipertensīvā slimība grūtniecības laikā ietekmē bērnu ilgtermiņā (no dzimšanas līdz jaunieša vecumam), Dānijā tika veikts plašs kohortas pētījums, kurā tika iekļauti 2 437 718 Dānijas iedzīvotāji, kuri dzimuši no 1978–2018.gadam.
Indivīdiem, kuri dzimuši gados jauniem vai gados veciem vecākiem, ir palielināts risks bipolāru traucējumu attīstībai. Vecāku vecums var ietekmēt dažādu psihisku traucējumu attīstības risku pēcnācējiem.
Daļa akūtas Covid–19 infekcijas gadījumu norit viegli vai pat asimptomātiski, īpaši bērnu un pusaudžu vecumā. Smagas slimības gaitas risks pieaug līdz ar pacienta vecumu un blakusslimību spektru. Neskatoties uz saslimstības un mirstības rādītājiem akūtā fāzē, Covid–19 nereti atstāj sekas arī pēc pārslimošanas – līdz pat 80 % pacientu pēc Covid–19 pārslimošanas sūdzas par veselības traucējumiem.
Atopiskā dermatīta (AD) pārvaldībā tiek rekomendēti dažādi ādas mitrinātāji un emolienti, lai uzturētu ādas aizsargbarjeru un veicinātu atjaunošanās procesus. To efektivitāte un drošuma profils apskatīts Cochrane sistemātiska pārskata veidā.
Anēmijas esamība un smagums nieru slimību gadījumā ievērojami palielinās līdz ar zemāku glomerulārās filtrācijas ātrumu (eGFR), un tā ir saistīta ar vairākiem nevēlamiem iznākumiem, atklāts lielā kohorta pētījumā.
Kādi ir aortas disekcijas un visu iemeslu nāves riski pacientiem ar asimptomātisku, ķirurģiski nekoriģētu ascendējošās torakālās aortas aneirismu? Kā prognozi ietekmē aneirismas izmērs?
Plašs pētījums par saslimšanu ar Covid-19 pēc vakcinācijas un revakcinācijas ziņoja par pārsteidzoši zemu saslimstību, īpaši personām, kas jaunākas par 65 gadiem un kurām nav augsta riska stāvokļu.
Uzskata, ka pacientiem ar demenci varētu būt paaugstināts suicīda risks, taču nav skaidrs, vai tas ir universāli apgalvojams par visiem demences pacientiem. Tāpēc, riska grupu identificēšana ir nepieciešama, lai novērstu potenciālo kaitējumu dzīvībai un nodrošinātu pilnvērtīgāku klīnisko aprūpi demences pacientiem.
Pētījums atklāj, ka "nedēļas nogales kareivja" pieeja fiziskajām aktivitātēm – iegūstot 150 minūtes mērenas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes vienas vai divu dienu laikā, nevis visu nedēļu – uzlaboja veselību un samazināja mirstības risku.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.