Nelaimes gadījumi, pašnāvības, vardarbība – tie ir biežāk sastopamie iemesli nedabīgai nāvei jauniešu vidū, turklāt alkohols ir viens no vadošajiem riska faktoriem šo notikumu attīstībā. Dāņu pētnieku mērķis bija noskaidrot, kādi ir biežāk sastopamie apstākļi ar alkoholu saistītos nāves gadījumos pusaudžu un jaunu pieaugušo (15–24 gadi) vidū, un vai cilvēka socioekonomiskais raksturojums/etniskā izcelsme šos faktorus jebkā ietekmē.
Sirds un asinsvadu slimību attīstības risks ir mazāks cilvēkiem ar aptaukošanos, kuriem ir ģenētiska predispozīcija uz augstu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), nekā cilvēkiem ar aptaukošanos, ko galvenokārt ietekmē vides faktori, piemēram, dzīvesveids.
Standarta pirmās līnijas ķīmijterapija endometrija vēža gadījumā ir paklitaksels kombinācijā ar karboplatīnu. Līdz šim nav noskaidrots, vai pembrolizumaba pievienošana ķīmijterapijai varētu sniegt kādu klīnisku ieguvumu.
Pārmērīga un neatbilstoša antibiotiku izrakstīšana ne tikai izraisa rezistenci pret antibiotikām, bet arī rada ievērojamu kaitējumu pacientam. Šis ir viens no visaptverošākajiem pētījumiem, kāds līdz šim ir veikts, lai dokumentētu pārmērīgas antibiotiku lietošanas ietekmi klīniskajā praksē.
Kafija ir viens no biežāk patērētajiem dzērieniem visā pasaulē. Tūlītēji tās efekti pēc iedzeršanas ir pētīti maz, tāpēc nejaušināti kontrolēta šķērsgriezuma pētījuma veidā tika noskaidrots kafijas ar kofeīnu efekts uz sirds ritmu, paveikto soļu skaitu, miegu un glikozes līmeni asinīs.
Problēmas ar ožu var palīdzēt prognozēt ar vecumu saistītu veselības problēmu risku, norāda Džona Hopkinsa Universitātes Medicīnas skolas Otolaringoloģijas, galvas un kakla ķirurģijas nodaļas pētnieki.
Šķērsgriezuma pētījumos pierādīts, ka pacientiem ar Parkinsona slimību bieži sastopams fenotips ir trauslums (frailty), kamēr ilgtermiņa pētījumi šo saistību līdz šim nav pierādījuši. Tāpēc laikā no 2006.–2010.gadam ar 12 gadu novērošanas periodu tika organizēts perspektīvs kohortas pētījums, lai izvērtētu trausluma un Parkinsona slimības attīstības saistību, kā arī analizētu ģenētisko risku ietekmi šādas saistības gadījumā.
Cilvēkiem ar zemu kaulu blīvumu var būt paaugstināts demences attīstības risks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir lielāks kaulu blīvums. Pētījums nepierāda, ka zems kaulu blīvums izraisa demenci. Tas tikai parāda saistību starp šiem diviem stāvokļiem.
Visi opioīdi nelielos daudzumos nonāk krūts pienā, taču tā daudzums netiek uzskatīts pr bīstamu, lai izraisītu elpošanas vai CNS distresu jaundzimušajam. Tajā pašā laikā pieejami ziņojumi par opioīdu toksiskumu ar krūti barotiem zīdaiņiem, izsakot hipotēzi, ka iemesls ir augstu devu opioīdu uzņemšana ar krūts pienu. Ņemot vērā, ka pastāv potenciāli riski, par ko ziņo dažādi klīnisko gadījumu apskati, nav skaidrs, vai ir droši mātei, kas baro ar krūti savu jaundzimušo, analgēzijā parakstīt opioīdus. Opioīdu ietekme tika skaidrota ar kohortas pētījuma palīdzību par astoņus gadus ilgu periodu.
Bažas par Covid–19 pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību dažādās populācijās ir aktuāls jautājums – medijos vairākkārt izteikti apgalvojumi, ka šobrīd pasaule piedzīvo Covid–19 psihiskās veselības pandēmiju vai “cunami”. Līdz šim veiktie šķērsgriezuma pētījumi ziņojuši par psihiskās veselības pasliktināšanos dažādās pacientu grupās un vispārējā populācijā, taču iztrūkst salīdzinājums ar laiku pirms pandēmijas.
Rehabilitācijas pasākumi pacientiem pēc insulta ir būtisks ārstēšanās un atjaunošanās posms. Taču daļai intervenču, piemēram, pastaigu treniņiem nav noteiktas skaidras rekomendācijas par vēlamo intensitāti un ilgumu, lai veicinātu maksimālo ieguvumu pacienta rehabilitācijas procesā.
Lai palīdzētu gūt ieskatu par iespējamu saistību starp autiskā spektra traucējumiem (ASD) un kardiometaboliskām slimībām, pētnieki veica sistemātisku pārskatu un meta-analīzi. Rezultāti liecināja, ka ASD bija saistīta ar lielāku cukura diabēta attīstības risku kopumā, tostarp gan 1., gan 2. tipa cukura diabētu.
Intranazāli kortikosteroīdi (IKS) joprojām ir pirmās līnijas terapija hroniska rinosinusīta ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem, neskatoties uz trūkstošajiem efektivitātes pierādījumiem bērnu populācijā. Tāpat nav dokumentēts IKS efekts uz sinonazālo mikrobiotu.
Vīriešiem, kuri pārsvarā ievēro Vidusjūras diētu, ir mazāka iespēja saslimt ar prostatas vēzi. Šī diēta arī uzlabo viņu atveseļošanās iespējas, ja viņiem ir diagnosticēts prostatas vēzis un tiek pielietota staru terapija.
Pētījums atklāj, ka "nedēļas nogales kareivja" pieeja fiziskajām aktivitātēm – iegūstot 150 minūtes mērenas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes vienas vai divu dienu laikā, nevis visu nedēļu – uzlaboja veselību un samazināja mirstības risku.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
