Kurus mediķus iekļaus COVID-19 testēšanā? “Pārsvarā sākotnēji tas būs uzņemšanas nodaļu personāls, jo tur ir vislielākā dažādu pacientu plūsma. Mērķis - nepalaists garām brīdi, kad nodaļā ir bijis kāds pacients bez simptomiem, un viņš varētu būt aplipinājis mediķi, kurš nav bijis aizsargtērpā, un pēc tam šis mediķis varētu aplipināt pārējos,” preses konferencē, 20. marta pēcpusdienā sacīja NMPD direktore Liene Cipule.
Ir aprēķināts, ka mediānais COVID-19 inkubācijas periods ir 5,1 diena un 97,5 % no tiem, kuriem attīstās simptomi, tie parādās 11,5 dienu laikā, secināts pētījumā, kurā analizēti saslimušo dati Ķīnā.
Visā pasaulē notiek sociālā distancēšanās. Tiek slēgtas valstu robežas, ierobežota cilvēku pulcēšanās, ieviesta divu metru distancēšanās. Apvienotā Karaliste runā par kolektīvās imunitātes izveidošanu. Kāpēc šī pieeja ir riskanta?
Kādi ir Covid-19 klīniskie un epidemioloģiskie kritēriji? Kādi ir ieteikumi sākotnējai rīcībai stacionārajām un ambulatorajām iestādēm Covid-19 aizdomu gadījumā? Kādi ir nepieciešamie individuālās aizsardzīvas līdzekļi?
Ko ārsti domā, raksta, kādās pārdomās dalās par COVID-19 pandēmiju? Lūk dažas pārdomas: emocionālas, analizējošas, praktisko situāciju raksturojošas.
Pacienti, kuri neizdzīvoja pēc hospitalizācijas ar Covid-19, bija gados vecāki, ar blakus saslimšanām un paaugstinātu D-dimēru līmeni, secināts pētījumā, kurā analizēti nāves gadījumi pacientiem Ķīnā, kuri bija hospitalizēti ar Covid-19.
Kad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste RSU profesore LUDMILA VĪKSNA spēra pirmos soļus ārstes profesijā, viņa piedzīvoja pamatīgas ugunskristības, jo meningokoka epidēmija pļāva jaunus un vecus, slimnīcas gaiteņi bija pārpildīti ar slimniekiem, arī mirstošajiem. Pēc tam sekoja difterijas epidēmija.
Nesenā Uhaņas koronavīrusa (2019-nCoV) parādīšanās ir pasaulei paaugstinājusi trauksmi par transkontinentālo transmisiju, kas atgādina SARS - arī koronavīrusa - uzliesmojumu 2002. – 2003.
Paul Auwaerter no Johns Hopkins University School of Medicine dalās šī brīža zināšanās par jauno koronovīrusu. Jaunais gads atnāca ar jaunu infekciju, pirmo reizi šis jaunais koronovīruss tika aprakstīts 2019.gada decembrī Uhaņā, Ķīnā, tas izraisa respiratoras saslimšanas un pneimoniju.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.
32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.
Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.
Saskaņā ar jauna pētījuma rezultātiem, bieži lietoti kardiovaskulārie medikamenti ir saistīti ar zemāku demences risku vecumdienās.
