Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Evorā LILITA SUKURE
Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda?
COVID-19
Pētnieki atklājuši, kā pagatavot veselīgu kafiju
Lai pārdzīvotu Covid-19 pandēmiju, lielākā daļa cilvēku dzer vairāk kafijas nekā ikdienā. Pētnieki ir noskaidrojuši veselīgāko veidu, kā pagatavot kafiju.
Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Berlīnē IEVA STOMA
Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda?
NMPD iegādājies īpašu aprīkojumu smagi slimu Covid -19 pacientu transportēšanai
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) iegādājies divas mobilas izolācijas sistēmas, kurā transportēšanas laikā tiek ievietots ar Covid-19 smagi pacients.
Cukura diabēts ir riska faktors Covid-19 progresijai un prognozei
Cukura diabēts var būt neatkarīgs riska faktors straujai Covid-19 progresēšanai un sliktai prognozei, vairāku iespējamu cēloņu dēļ, viens no tiem varētu būt: tiešs aizkuņģa dziedzeru saliņu bojājums.
Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārsts Milānā JĀNIS VĒTRA
Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda?
Covid-19: vidēji pasaulē atklāti tikai 6 % no reālā SARS-CoV-2 inficēto skaita
Apstiprinātais Covid-19 gadījumu skaits, ko oficiāli paziņojušas valstis un ko plaši komentējuši nacionālie un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi, neatspoguļo patieso inficēto skaitu, secināts Getingenes universitātes ziņojumā. Dr. Christian Bommer un profesors Sebastians Vollmer no Getingenes universitātes ir izmantojuši COVID-19 mirstības un dienu skaita līdz nāvei datus no nesena pētījuma, kas publicēts žurnālā The Lancet, lai pārbaudītu oficiālo informāciju.
COVID–19. Dažādu speciālistu skatpunktā
Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības.
Regulāras fiziskās aktivitātes svarīgas imunitātei, arī izolācijas laikā
Būšana izolācijā bez piekļuves sporta zālēm un sporta klubiem, nedrīkstētu nozīmēt to, ka cilvēki pārstāj sportot, norāda pētnieki. Saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes laikā, kad lielākā daļa pasaules ir izolācijā, ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz uzturēt veselu imūnsistēmu.
Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Francijā ANETE EKLONA
Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda? Lūk, ko pastāstīja Latviešu ārste no Francijas
Pētījums palīdz identificēt medikamentus, kuru lietošana ir droša Covid-19 gadījumos
Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka nav pierādījumu, kas norādītu uz to, ka nedrīkst lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, pacientiem ar Covid-19.
Doctus aprīļa numura veidotāju vārdā
Latvijā ārkārtējā situācija, pasaulē izsludināta globālā pandēmija COVID–19 dēļ. Šis nepārprotami ir ļoti īpašs laiks ikkatram no mums — mūsu lasītājiem — ārstiem slimnīcās, ambulancēs, praksēs, farmaceitiem aptiekās, arī mācībspēkiem, studentiem, rezidentiem. Kopš brīža, kad sākām šā numura veidošanu, situācija ir krietni izmainījusies. Rakstu autoriem un intervētajiem speciālistiem īsi pirms šā numura izdošanas vaicājām, kā mainījusies viņu ikdiena, kādus vārdus viņi teiktu kolēģiem.
Koronovīrusa izplatīšanās risks ar asarām ir zems
Lai gan pētnieki ir pārliecināti, ka koronavīruss izplatās caur gļotādām un pilienu veidā, kas izdalās klepojot vai šķaudot, nav skaidrs, vai vīruss izplatās arī ar citiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, asarām.
Nav pierādījumu, ka COVID-19 gadījumos būtu vertikālā transmisija no mātes uz augli
Nav pierādījumu, ka Covid-19 gadījumos varētu būt vertikālā transmisija auglim no mātes un bērns saslimtu ar klīniski nozīmīgu infekciju, secināts pētījumā.
Lasītākais Doctus.lv
Žultsakmeņi Ārstējam simptomātiskos gadījumus
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Kas palīdz muguras lejasdaļas sāpēm? Jauns pētījums liecina – nekas daudz
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Svara zaudēšana paaugstina nāves risku pieaugušajiem ar aptaukošanos
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Pēkšņas sirds apstāšanās un nāves riski maratonistam: jaunākie dati
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Specifiski nāves cēloņi pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Rosina precizēt recepšu izrakstīšanas kārtību, mazinot papīra recepšu izmantošanu
Veselības ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, rosinot precizēt zāļu recepšu izrakstīšanas kārtību, ierobežojot papīra recepšu veidlapu apriti un konkretizējot ārstniecības personu specialitātes, kuras ir tiesīgas izrakstīt receptes.
Nozares
A
- Alergoloģija 51
- Algoloģija 84
- Androloģija 5
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 195
- Dietoloģija 36
E
- Endokrinoloģija 358
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 206
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 354
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 316
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 550
Ķ
- Ķirurģija 199
L
M
N
- Narkoloģija 39
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 71
- Neiroloģija 399
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 86
- Onkoloģija 255
- Otorinolaringoloģija 81
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 229
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 275
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 154
R
S
- Sabiedrības veselība 341
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 102
- Uzturzinātne 98