Hronisko slimību radīts slogs 2030.gadā sasniegs 47 triljonus dolāru
Hroniskās slimības jau tagad nogalina vairāk nekā 36 miljonus cilvēku katru gadu un tiek prognozēts, ka nākotnē nogalinās desmitiem miljonu vairāk. Hronisko slimību slogs nākamajās divās desmitgadēs veidos 4 procentus no ikgadējā IKP.
Pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem, hronisko saslimšanu epidēmija 2030.gadā būs cēlonis 52 miljoniem nāves gadījumu gada laikā.
Lai gan pastāv uzskats, ka šīs ir bagātās pasaules slimības – saistītas ar treknu, cukurotu ēdienu lietošanu uzturā, mazkustīgu dzīvesveidu un pārmērīgu alkohola un tabakas lietošanu – , tomēr tas ir mīts, jo vairāk nekā 80% no visiem hronisku slimību izraisītiem nāves gadījumiem tiek konstatēti valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni.
Konkrētajā pētījumā, kas tika veikts Hārvardas Sabiedrības veselības skolā, tika aprēķināts, ka kumulatīvās izmaksas sirds, hronisku elpošanas slimību, vēža un cukura diabēta ārstēšanai valstīs ar zemu ekonomisko līmeni sasniegs 7 triljonus dolāru 2011.-2025.gadā, vidēji gandrīz 500 miljardus gada laikā.
Psihiskās saslimšanas, kuras parasti nepieskaita pie neinfekciju slimību līderiem, veidos 16 triljonus dolāru izmaksas, kas ir trešā daļa no kopējām 47 triljonu dolāru izmaksām.
Pētījuma autori uzskata, ka veselības aprūpes sistēmai draud bankrots.
Olivier Raynaud Pasaules Ekonomikas foruma vecākais veselības direktors saka, ka pētījums parāda, cik daudz darba spējīgus cilvēkus zaudē ģimenes, valstis un ekonomikas.
„Līdz šim mēs nevarējām uzzīmēt konkrētus grafikus par „pasaules lielāko slepkavu”, bet pēc šī pētījuma rezultātiem mēs redzam, ka hroniskās saslimšanas ne vien var novest veselības aprūpes sistēmas līdz bankrotam, bet arī bremzēt kopējo pasaules ekonomiku”, viņš piebilda.
Pētījumā tika izmatotas trīs modelēšanas metodes, lai aprēķinātu neinfekcijas slimību izmaksas – PVO EPIC modeli, dzīves statistiskās vērtības pieeju (Value of Statistical Life) un slimību izmaksu pieeju (Cost of Illness). Tika konstatēts, ka psihiskās saslimšanas un sirds slimības vien veido jau 70% no visiem zaudējumiem. 2010.gadā tiešās un netiešās izmaksas no sirds asinsvadu slimībām, kas gada laikā nogalina vairāk kā 17 miljonus cilvēku, ir aptuveni 863 miljardi dolāru un tiek prognozēts, ka līdz 2030.gadam tās palielināsies par 22% un sasniegs 1044 miljardus dolāru.
Pētījuma autori vērš uzmanību uz šīm izmaksām, un liek aizdomāties, ko varētu sasniegt ar šiem līdzekļiem, ja tie tiktu produktīvi ieguldīti, piemēram, izglītības jomā. Ir nepieciešama tūlītēja rīcība, jo tam var būt izšķiroša nozīme pasaules ekonomikā.