PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Cukura diabēts, miokarda infarkts un slikts veselības pašvērtējums saīsina dzīvi

Doctus
EASD konferencē Lisabonā prezentēti Karolinskas institūtā, Stokholmā, veikta pētījuma rezultāti, kas pierāda, ka vīriešiem ar 2.tipa cukura diabētu un akūtu miokarda infarktu, kuriem ir zemāki dzīves kvalitātes mērījumu rezultāti ir augstāks mirstības risks nekā vīriešiem ar šīm pašām saslimšanām, bet kuri jūtas pārliecinātāki par savu veselību.

Pēc pētījuma, kurā pacienti tika novēroti 1000 dienas, tika secināts, ka sievietēm un vīriešiem, kuru dzīves kvalitātes rādītāja līmenis bija virs vidējā bija līdzīgi dzīvildzes rādītāji, aptuveni 88-90%, savukārt vīriešiem, kuriem dzīves kvalitātes rādītāja līmenis bija zem vidējā ,dzīvildze bija tikai 77% (p

DIGAMI 2 (Diabetes Mellitus Insulin-Glucose Infusion in Acute Myocardial Infarction 2) pētījumā bija iekļauti 1235 pacienti no 28 klīnikām 7 Eiropas valstīs, un tie nejaušināti tika sadalīti trīs ārstēšanas grupās. Pacienti tika novēroti aptuveni 2,1 gadu. Paralēli šim pētījumam tika veikts apakšpētījums, kura laikā tika analizēta informācija par 509 pacientiem, kuriem lūdza aizpildīt aptaujas anketu, ar kuru tika mērīta dzīves kvalitāte laikā, kad pacients atradās slimnīca saistībā ar akūtu miokarda infarktu. Pacienta pašnovērtētā dzīves kvalitāte tika mērīta 100 punktu skalā, kurā lieliska veselība tika novērtēta ar 100 punktiem.

Pētnieki meklēja saistību starp dzīves kvalitāti un visu cēloņu mirstību, nāvi no kardiovaskulāriem notikumiem un kardiovaskulāriem notikumiem. Analīzē tika iekļauti 465 pacienti, kuri pilnībā aizpildīja aptaujas anketu pētījuma sākumā un pēc 12 mēnešiem, kopumā tie bija 316 vīrieši un 149 sievietes. Sievietes bija vecākas nekā vīrieši (71 gads pret 65 gadiem; p

Novērošanas periodā 152 pacientiem tika konstatēti kardiovaskulāri notikumi un 86 pacienti nomira, no tiem 70 bija kardiovaskulāri notikumi. Pacienti, kuri tika hospitalizēti kardiovaksulāru notikumu dēļ bija ar zemāku dzīves kvalitātes rādītāju. Pacienti, kuriem konstatēja kardiovaskulāru notikumu, bija ar dzīves kvalitātes rādītāju aptuveni 62, savukārt tie, kuriem netika novēroti kardiovaksulāri notikumi bija ar dzīves kvalitātes rādītāju 69 (p

Kā uzsvēra Karolinskas institūta kardioloģijas profesors Lars Ryden jāņem vērā, ka visiem šiem pacientiem bija līdzīgas medicīniskās situācijas, kas liek domāt, ka slimības iznākumu lielā mērā var ietekmēt arī psiholoģiskais noskaņojums. Viņš norāda, ka ne vienmēr rezultātu ietekmē tikai ārstēšana vai miokarda bojājuma pakāpe, svarīgsir arī pacienta garīgais stāvoklis. Ja pacientam tiek konstatēti zemi dzīves kvalitātes rādītāji, ar šo pacienti ir jāstrādā arī citos veidos ne tikai jāsniedz medicīniskā palīdzība.